COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15. marta līdz 14. aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26 % mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn. Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29 %, bet kravas transporta – 14 %.
Attiecībā pret 2019. gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91 % ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja–Lietuvas robeža un 48 % intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē. Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92 % un 85 %. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89 %, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei – 32 %. Kā zināms, uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46 % vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45 % uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.
Vismazākais satiksmes intensitātes kritums attiecībā pret 2019. gada pavasari ir uz Tallinas šosejas pie Ādažiem. Tur intensitāte ir samazinājusies vien par septiņiem procentiem. Arī vismazākais vieglā transporta intensitātes kritums ir šajā pat posmā, un tie ir seši procenti. Turpretī kravas transporta vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz Liepājas šosejas (A9) uzrāda pretēju tendenci – posmos no Kaķeniekiem līdz Anneniekiem un no Saldus līdz Pampāļu pagriezienam tā ir pieaugusi par diviem procentiem.
Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir bijušas salīdzināmas ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk. grafiku pielikumā). Vidējā diennakts satiksmes intensitāte valsts galveno autoceļu tīklā 2019. gadā bija pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu ir turpinājusi pastāvīgi augt un pērn sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā.
Visblīvākā satiksme 2019. gadā bija uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru. 2019. gadā vislielākais satiksmes intensitātes pieaugums par 23,9 % bija uz Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar autoceļu Ulbroka–Ogre (P5). Par 16 % bija pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11).
Informācija par satiksmes intensitāti uz valsts galvenajiem autoceļiem iegūta, apkopojot VAS Latvijas Valsts ceļi pastāvīgo satiksmes uzskaites punktu datus.
