Noslēgusies Latvijas ģimeņu iesūtīto darbu vērtēšana, un ir zināmas 12 ģimenes, kuru relikvijas nākamgad būs apskatāmas ceļojošajā izstādē “Dzimtas grāmata” lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Izvēlēto grāmatu vidū ir dzimtas pētījumi, nošu grāmatas, bērnības atmiņu pieraksti un citas vērtīgas laika liecības.
Vasaras vidū lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” aicināja ģimenes un dzimtas visā Latvijā iesaistīties izstādes “Dzimtas grāmata” veidošanā, iesūtot savu stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga. Žūrijas komisijas sēdes laikā, 30. oktobrī, tika izskatīti visi iesūtītie pieteikumi un izvēlēti izstādes stāsti Ansviesuļu-Egļu dzimtas, Siliņu dzimtas, Vesmaņu dzimtas, Rudoviču dzimtas, Ketneru dzimtas, Kozuļu dzimtas, Dobeļu dzimtas, Mālmaņu dzimtas, Garozu dzimtas, Bīriņu dzimtas, Kansku dzimta un Sviklānu dzimtas.
Izstādei tika pieteiktas gan grāmatas, kas gadu gaitā atradušās ģimenes bibliotēkās, gan arī tādas, kas iznākušas pavisam nesen, kā arī pašu dzimtas pārstāvju sarakstīti darbi. Daudzas dzimtas bija pieteikušas savas ģimenes vēstures pētījumus, liecina, ka arvien vairāk cilvēku ir ieinteresēti izzināt savas dzimtas saknes.
“Iesūtīto pieteikumu vidū ir divi ļoti seni un iespaidīgi dzimtu stāsti. Vienā no tiem dzimtas saknes izpētītās jau no 16. gadsimta līdz pat mūsdienām. Citas dzimtas vēsture dokumentēta līdz 17. gadsimtam. Izveidoti arī dzimtas koki, kas ir ļoti apjomīgs un laikietilpīgs darbs. Interesanti, ka cilvēki brīvajā laikā pēta un sastāda dzimtas koku, gadiem ilgi meklējot savas saknes, lēnām atrodot un apkopojot informāciju par simtiem savu senču,” stāsta žūrijas komisijas pārstāvis, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs.
“Starp pieteikumiem redzam dzimtas, kuru pārstāvjiem bijusi ievērojama loma Latvijas politiskajā un kultūras dzīvē. Šīm dzimtām joprojām ir svarīga tās vēsture, un par spīti visām grūtībām tās nav samaltas laika griežos. Dzimtās augstu tiek vērtētas priekšteču personības, un arī bērniem tālāk tiek doti nozīmīgo senču vārdi, kā arī stāstīts par dzimtas vēsturi, stiprinot dzimtas atmiņu. Ir jūtama pēctecība, un tas ir ļoti skaisti. Pieteikumos saskārāmies arī ar vecvecāku bērnības gadu atmiņu publicēšanu – tie ir humorīgi stāsti, receptes, cilvēciskās emocijas. Stāsts, kā cilvēki laukos vienkārši saņemas un izdara. Viņi nav rakstnieki vai literāti, vai no kādas īpaši lielas un senas dzimtas, bet vienkārši cilvēki, kas izrāda mīlestību, apkopojot savas vecmāmiņas bērnības stāstus vai vectēva kara gaitu atmiņas,” iezīmē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone.
“Mani ļoti uzrunāja nestandarta pieteikums – nošu grāmata. Interesanti, kā dzimta visas sajūtas un emocijas izsaka notīs un mūzikā, nevis vārdos. Tādā veidā tiek rasta iespēja lielu informācijas daļu paslēpt. Vērtīgi, ka paaudzes spējušas šo vēstījumu saglabāt un nodot tālāk,” min projekta “Bibliotēka” organizatore Jekaterina Kuzņecova.
Astoņus stāstus žūrija izvēlējās no konkursā iesūtītajiem pieteikumiem, savukārt, četrus – no ģimenēm, kas piedalās grāmatas “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izstrādē. Žūrijas komisijas sastāvā bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone; Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs; mākslas vēsturniece Ramona Umblija; “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs un projekta “Bibliotēka” organizatore Jekaterina Kuzņecova.
Izstāde 2020. gada sākumā būs apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Liepājas latviešu biedrības namā un Latgales vēstniecībā GORS.
Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību.
Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: https://www.manabiblioteka.lv/ un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).
