Starptautiskajā mūzikas dienā, 1. oktobrī, plkst. 19.00 Zirgu ielas koncertzālē izskanēs jauna koncertprogramma Balādes par ziediem, ko sagatavojusi vokālā grupa Putni, kura pagājušogad atzīmēja 25 gadu jubileju, ģitārists Jānis Bērziņš, kontrabasists Staņislavs Judins un komponiste Anna Veismane.
Programmas tematiskais centrs ir ziedi un tajā radoši apvienoti mūzikas žanri, kuru rašanos un popularitātes laiku šķir vairāki gadsimti, taču tiem ir daudz kopīga gan satura, gan muzikālās formas ziņā.
Balādes par ziediem pirmkārt iedvesmojušas populāras rokbalādes no tā dēvēto puķu bērnu laikiem un mūsdienu latviešu autoru dziesmas, kas ir iemīļotas un zināmas ikvienam. Tāpat būtisks programmas iedvesmas avots ir dažādu renesanses laika autoru madrigāli, kuros caur ziedu simbolismu cieši savijas un tiek izspēlēta cilvēku attiecību mistērija visplašākajā to izpausmju spektrā.
Gan madrigāls, gan rokbalāde saistīta ar dziedāšanu ģitāras (vai lautas) pavadījumā, tādēļ arī programmā Balādes par ziediem ģitārai ir svarīga loma. Ģitārists un komponists Jānis Bērziņš izveidojis jaunus rokbalāžu aranžējumus balsīm un instrumentālajam sastāvam (ģitāra un kontrabass). Anna Veismane šim sastāvam apdarinājusi latviešu autoru – Mārtiņa Brauna un Imanta Kalniņa – kora dziesmas, kā arī kopā ar Jāni Bērziņu izveidojusi 16. gs. angļu un itāļu madrigālu pārlikumus. Koncertā skanēs arī improvizācijas un Jāņa Bērziņa un Staņislava Judina (pazīstamā Eirovīzijas nacionālā konkursa uzvarētāja, ansambļa Carousel dalībnieka) jaundarbu pirmatskaņojumi. Abi instrumentālisti sevi apliecinājuši kā izcili solisti un dažādu sastāvu mūziķi, kā arī komponisti ar unikālu un spilgtu rokrakstu. Programmas Balādes par ziediem neparastais izpildītāju sastāvs viņus iedvesmojis jaunām muzikālām idejām.
Ziedi ir viens no spēcīgākajiem simboliem dažādās kultūrās, reizēm pat ar maģisku nozīmi, it īpaši, ja runa ir par cilvēku savstarpējām attiecībām. Saistībā ar puķu simbolismu bieži piemin viktoriānisma laikmetu 19. gs. Anglijā, kas ievērojams ar valsts ekonomisko uzplaukumu, industriālo attīstību un britu impērijas varenības nostiprināšanu, bet vienlaikus arī ar pārspīlētu tikumības normu dominēšanu, kas aptvēra visas sadzīves un arī kultūras sfēras, ieviešot mietpilsonisku, eklektisku mākslu un liekot par daudzām dabiskām lietām runāt caur puķēm.
Viena no spilgtākajām subkultūrām 20. gs. ir hipiju kustība, kas izveidojās ASV 1960. gadu vidū un vēlāk izplatījās pārējā pasaulē. Hipiju filozofijā ietilpa neraizēties par naudu un materiālajiem labumiem vai varu pār citiem cilvēkiem – jūtas bija svarīgākas par prātu, dabiskums pārāks pār jebko mākslīgi ražotu. Hipijiem mīlestība nozīmēja pieņemt citus tādus, kādi viņi ir, svarīgi bija nepazaudēt sevī bērnu. Viņu kopienās valdīja cieņa pret dabisko skaistumu, radoša pieeja it visam. Kultūras vēsturē hipijus mēdz saukt arī par puķu bērniem. Nozīmīgākie pasākumi, kas cieši saistīti ar hipiju subkultūru, bija Mīlestības vasara (Summer of Love) 1967. gadā un Vudstokas festivāls 1969. gadā. Par vienu no Mīlestības vasaras atribūtiem kļuva ziedi un sauklis Flower Power (Puķēs ir spēks) – visiem, kas tovasar ieradās Heitešberijā, matus rotāja puķes.
