Trešdien, 7. augustā pulksten 16.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē ar fotoizstādi veltītu Gruzijas Nacionālās vienotības dienas un tās traģisko notikumu atcerei tiks atklāts festivāls “Via Baltica”. Šajā dienā tiks pieminēts arī 2008. gada konflikts starp Gruziju un Krieviju, kas pirms nu jau vairāk kā desmit gadiem sākās naktī no 7. uz 8. augustu.
Festivāls “Via Baltica” jau devīto gadu koncertos, kino seansos un citos pasākumos ar mākslas starpniecību aicina runāt par visu trīs Baltijas valstu brīvību, neatkarību un tās iegūšanas sarežģītajiem un dramatiskajiem ceļiem. Vēsturiskajai akcijai “Baltijas ceļš” šogad aprit 30 gadu. Arī citā Padomju savienības republikā Gruzijā 1989. gadā līdzīgi kā Baltijas valstīs notika demonstrācijas, lai cīnītos par neatkarību. Diemžēl viņu gadījumā – traģiski un ar upuriem.
1989. gada 9. aprīlī padomju armija ienāca Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, kur vardarbīgi apspieda mierīgo neatkarības demonstrāciju Rustaveli avēnijā Tbilisi centrā, nogalinot divdesmit vienu cilvēku, tostarp sievietes un jauniešus. Simtiem iedzīvotāju tika saindēti… Šos traģiskos notikumus atceroties, Gruzijas vēstniecība Latvijā ir izveidojusi izstādi “Nacionālās vienotības diena – Gruzijas mierīgā cīņa par brīvību”. Kā stāsta izstādes veidotāji:
“Šī diena, ko mēdz dēvēt par Tbilisi slaktiņu, vienmēr paliks Gruzijas vēsturē kā viens no traģiskākajiem un arī varonīgākajiem datumiem, kad visa valsts apvienojās, lai cīnītos par neatkarību. Gruzija vienmēr atcerēsies varoņus, kuri kailām rokām mēģināja apturēt krievu tankus. Šis datums ir neizdzēšami iegravēts gruzīnu prātos kā Nacionālās vienotības diena.”
Līdzās 1989. gada notikumiem izstādes atklāšanas dienā tiks pieminēts arī 2008. gada militārais konflikts starp Gruziju un Krieviju, kad laikā no 7. līdz 12. augustam Krievijas bruņotie spēki kā “miera uzturētāji” ienāca Gruzijas teritorijā, lai apspiestu Gruzijas uzbrukumus tobrīd vēl Gruzijas pakļautībā esošajās Dienvidosetijas teritorijās.
9. augusta rītā Krievijas bruņotie spēki, īstenojot pretuzbrukumu, iegāja Dienvidosetijā un 11. augustā izvērsa iebrukumu Gruzijā ārpus tā sauktās “miera uzturētāju” zonas, t.i. Krievijas spēki nevis vienīgi izdzina Gruzijas bruņotos spēkus no Dienvidosetijas, uz ko bija pilnvaroti, bet arī uzsāka plaša mēroga invāziju tālākā valsts teritorijā, ko vēlāk Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja atzina kā Krievijas karaspēka okupāciju Dienvidosetijas Ahalgori rajonā un Abhāzijā. Pēc bruņotā konflikta beigām 22. augustā Krievija izveda tankus, artilēriju un karavīrus no ieņemtajām pozīcijām Gruzijas iekšienē, bet saglabāja kontroli pār iekarotajām Abhāzijas un Dienvidosetijas daļām. Visa konflikta laikā dzīvību zaudēja liels iedzīvotāju skaits, kā arī tika sagrauta civilā infrastruktūra.
2008. gada Gruzijas-Krievijas konflikta sekas Gruzijā ir izjūtamas vēl šodien un zaudējumu skaits ir neatsverams, tāpēc pēc Gruzijas vēstniecības Latvijā lūguma, izstādes atklāšanas dienā tiks pieminēts arī šis notikums.
Fotoizstāde “Nacionālās vienotības diena – Gruzijas mierīgā cīņa par brīvību” Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē bez maksas būs skatāma līdz 7. septembrim. Katedrāle ir atvērta katru dienu (izņemot svētdienas) no 11.00 līdz 15.00
Festivāla “Via Baltica” turpinājumā 16. augusta vakarā vēsturiskā Romas dārza pagalmā notiks “Xylem TRIO” – Rihards Zaļupe (perkusijas), Oskars Petrauskis (saksofons) un Raimonds Petrauskis (klavieres), koncerts, kurā mūziķi izpildīs Gruzijas un Baltijas valstu komponistu skaņdarbus.
Plašāku festivāla programmu meklē: viacultura.lv.
Festivāla „Via Baltica” rīkotājs ir nodibinājums “Via Cultura”. Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Liepājas kultūras pārvaldes un Kuldīgas pilsētas domes atbalstu. Jaunumiem var sekot līdzi viacultura.lv un facebook.com/VIABALTICAfestival/.
!! Informācija mediju pārstāvjiem – festivāla mākslinieciskā vadītāja Dace Bluķe izstādes atklāšanā būs gatava atbildēt uz jautājumiem par šī gada festivālu “Via Baltica” un tā pasākumiem.
Informāciju sagatavoja
festivāla sabiedrisko attiecību koordinatore
Anna Paula Pujēna