“Baznīcas gailis ir valmierietis” – tā ir teicis kāds Valmieras bērnudārznieks, jautāts par baznīcas gaiļa nodarbošanos. Un šis domu grauds rotā Valmieras jaunās grāmatas vāku. Grāmatas atvēršanas svētki būs piektdien, 26.jūlijā, plkst.15.00 Valmieras muzeja Garšaugu dārzā.
Kā bērni redz savu Valmieru, kādus notikumus par pilsētu atklāj vēsturnieki, gidi un stāstnieki, kādās aizkulisēs mūs ieved un par savu neparasto ikdienu pastāsta līdzcilvēki, cik bagāta iztēle bijusi Valmieras vietvārdu autoriem un cik daudz interesantu faktu par pilsētu un valmieriešiem iespējams sakrāt – baznīcas gailim ir zināmi visi stāsti. Dažus viņš atklāj grāmatā.
“Cilvēki ir deju kolektīvā, jo labāk izskatās, nevis viens pats dejo. Nav ko darīt vienam pašam. Tas ir drošāk, jo nav viens,” šādi atbild Valmieras bērnudārza “Sprīdītis” mazie prātnieki, ievadot grāmatas nodaļu “Kultūra”. Astoņās nodaļās – vēsture, daba, cilvēki, izglītība, kultūra, sports, tūrisms, uzņēmējdarbība – ir vēsturnieču Ingrīdas Zīriņas un Lienes Rokpelnes, gides un vēstures skolotājas Inetas Amoliņas, stāstnieces un bibliotekāres Agitas Lapsas apkopoti stāsti par Valmieru. Tajos gods izrādīts astoņiem toreizējiem vecpuišiem, kuri pilsētai uzdāvināja parku; atklāts, kādā krāsā 1930.gadu otrajā pusē bija pirmie uzrakstā “Valmiera” sastādītie ziedi; izstāstīts, kā tapa uzsaukums “stāv pāri visam Valmiera”; noskaidrots, kas ir mīlestības putra un kāpēc tā ir zaļa; atklāta Ferdinando Pupuča personība un iemesli, kāpēc viņš dzīvoja teātrī; paskaidrots, kāpēc Ziloņu ielai ir tāds nosaukums; izpētīts, kā Valmieras minerālūdens nonāca burbuļojošajās SPA kūrēs – šie ir daži stāsti, kas apkopoti noskaņu grāmatā “Baznīcas gailis ir valmierietis”.
Savukārt astoņi valmierieši ieved “aizkulisēs”. Viņi stāsta par bagātībām muzeja krājumā, par modes tendencēm pilsētas dobēs un apstādījumos, par pasauli otrpus televīzijas kameras acij, par spēju palīdzēt atrast īsto profesiju, par teātra bezgalīgo aizskatuvi, par prasmi iedvesmot sportot, par neoficiālu amatu būt Valmieras vēstniekam un drosmi sekot sapņiem.
Baznīcas gailim no augstumiem redzami un sakrāti interesanti fakti par pilsētu, piemēram, par divām lodēm, kas iemūrētas Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ziemeļu stūrī, par asteroīdu, kas nes Valmieras vārdu, par to, ka tieši Valmierā pirmo reizi atskaņota patriotiskā spēka dziesma “Saule, Pērkons, Daugava”, par Valmieras bibliotēkas neparasto darbinieku – suni, par bibliotēku, kas atrodama Valmieras teātra aizskatuvē, par to, ko pēc izcīnītās olimpiskās medaļas Jānim Daliņam uzdāvināja toreizējais prezidents Kārlis Ulmanis, par namu, kurā uzturoties spoks – neredzamais kungs, par to, kā Valmierā tapusi metāla kanna iedvesmoja modes namu “Chanel”.
Visdrīzāk valmieriešiem pašsaprotama, bet pilsētas ciemiņiem visneparastākā šķitīs interesanto vietvārdu vārdnīca: kas ir banānu mājas, kā Burkānciems ticis pie neparastā nosaukuma, kur Valmierā ir Varžu parks un Jēra kalns, kas dzīvoja Pufaikciemā, kur Valmierā ir Vašingtona, vēl daudzu citu neparasto vietvārdu skaidrojums. Īpašu stāstu grāmatā veido fotogrāfu noķertie mirkļi, kā arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņu zīmētas ilustrācijas.
Grāmata “Baznīcas gailis ir valmierietis” būs pieejama Valmieras integrētajā bibliotēkā, kā arī to varēs iegādāties Valmieras Tūrisma informācijas centrā.
Pateicamies par ieguldījumu Ingrīdai Zīriņai, Inetai Amoliņai, Agitai Lapsai, Lienei Rokpelnei, Zanei Bulmeistarei, Valmieras muzejam, Valmieras Tūrisma informācijas centram, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolai, pirmsskolas izglītības iestādei “Sprīdītis”, brīvprātīgajiem aktieriem fotosesijās un visiem, kuri atbalstīja grāmatas tapšanu!
Senākais valmierietis dzīvo virs pilsētas jau simtiem gadu. Viņš, ja grib, var aizķert un pūkainā murskulī savirpināt mākoni. Virs viņa mirguļo zvaigznes, un viņš ir draugos ar vējiem, pavadīdams tos ūjinošajā ceļā. “Baznīcas gailis ir valmierietis,” nopietni saka kāds bērnudārznieks par senāko valmierieti.
Kristīne Melece
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja