Otrdien, 9. jūlijā, valdība izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) iesniegto informatīvo ziņojumu par nepieciešamību piešķirt papildus līdzekļus valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai, atbalstot finansējuma palielināšanu šim mērķim, sākot ar 2020. gadu.
Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos, kad nokrišņu daudzums, kā arī plūdu un palu biežums palielinās, meliorācija kļūst arvien nozīmīgāka zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšanā lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un palielināšanai, kā arī iedzīvotāju civilās drošības nodrošināšanā.
Pēc ZM ierosinājuma valdība konceptuāli atbalstīja ikgadējā valsts budžeta finansējuma palielināšanu valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai 2020. gadā par 376,7 tūkstošiem eiro, (kopā 2020. gadā – 3,743 miljoni eiro), 2021. gadā – 1,515 miljoniem eiro (kopā 2021. gadā – 4,881 miljoni eiro) un 2022. gadā – par 2,966 miljoniem eiro (kopā 2022. gadā – 6,332 miljoni eiro). 2019. gadā no valsts budžeta meliorācijas kadastra uzturēšanai, valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai ir piešķirti 3,36 miljoni eiro.
Patlaban piešķirtos valsts budžeta līdzekļus valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturētājam prioritāri ir pienākums novirzīt par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem atjaunoto un pārbūvēto meliorācijas objektu uzturēšanai, kā arī meliorācijas kadastra nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Savukārt pārējiem valsts nozīmes meliorācijas sistēmu likumā noteiktajiem ekspluatācijas un uzturēšanas darbiem valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami.
Vienlaikus ZM rosina rast risinājumu valsts finansējuma elastīga modeļa izveidei neatliekamu un sistēmisku meliorācijas projektu īstenošanai. ZM uzskata, ka meliorācijas sistēmu ekspluatācija, uzturēšana un pārvaldība būtu racionālāka un ilgtspējīgāka, ja tiktu rasts risinājums papildu finanšu instrumenta izveidei, piemēram, izveidojot Meliorācijas attīstības fondu, kurā būtu pieejamas valsts investīcijas projektu īstenošanai neatkarīgi no meliorācijas sistēmas veida un statusa, kuri nodrošinātu ūdens noteci un mazinātu plūdu un palu risku.
Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu šim mērķim 2020. un turpmākajos gados tiks izskatīti valdībā, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2020. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, bet ārkārtējās situācijas gadījumā saglabāt līdzšinējo praksi un nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tas nepieciešams, lai meliorācijas sistēmu ekspluatācija, uzturēšana un pārvaldība valstī būtu racionāla un ilgtspējīga.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
