Pirmās pavasarīgās dienas, kad peļķes nedaudz apžuvušas, nes līdzi arī strauju kūlas ugunsgrēku skaita pieaugumu – iet bojā gan putni un dzīvnieki, gan saimniecības un dzīvojamās ēkas, nereti tiek apdraudēta arī cilvēku dzīvība. Šā gada aprīļa sākumā gājis bojā viens cilvēks, kurš mēģinājis nodzēst kūlas ugunsgrēku, savukārt ugunsdzēsējs glābējs guvis ievainojumus.
“Joprojām daudzi neņem vērā aizliegumu dedzināt pērno zāli, un sekas diemžēl mēdz būt ļoti bēdīgas un pat traģiskas ne tikai pašiem dedzinātājiem, bet arī cilvēkiem, kuri dzīvo pārkāpējiem kaimiņos,” atturēties no kūlas dedzināšanas aicina BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.
Šogad dzēsti jau vairāk nekā 1000 kūlas ugunsgrēki, kuros izdeguši neskaitāmi simti hektāru Latvijas zemes, kas liecina, ka daudzi iedzīvotāji atkal ignorē aizliegumu dedzināt pērno zāli. Savukārt Valsts meža dienestā reģistrēti 128 meža ugunsgrēki ar izdegušo meža zemes platību 66,47 hektāri.
Lai sargātu cilvēku dzīvību un veselību, kā arī saudzētu dabu I. Danče aicina lauku un zemes īpašniekus par teritoriju sakopšanu rūpēties jau laikus – rudenī, lai pavasarī tās neklātu pāraugusi pērnā zāle. Ja tas nav izdarīts savlaicīgi, no kūlas dedzināšanas jāatturas.
Aicina ziņot un īpaši uzmanīties blīvi apdzīvotās vietās
Kūlas ugunsgrēki galvenokārt izceļas nesakoptās teritorijās, tādēļ VUGD un apdrošinātāji aicina iedzīvotājus savlaicīgi un drošā veidā parūpēties par īpašumā esošo teritoriju sakopšanu.
Tāpat atbildīgie dienesti aicina iedzīvotājus uz aktīvu informācijas apmaiņu, ziņojot par pērnās zāles dedzināšanu, aizdomīgām personu darbībām, jauniešu pulcēšanās vietām un līdzīgām situācijām, kas palīdzētu savlaicīgi novērst uguns nelaimes izcelšanos.
Lai gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētās izdeg daudz mazākas zemes platības, ugunsgrēki ir īpaši bīstami, jo apbūve ir blīva, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus un citus pilsētas objektus, atgādina Rīgas pašvaldības portāls www.riga.lv.
Kas draud kūlas dedzinātājiem?
Ministru kabineta noteikumi “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka īpašniekiem piederošo teritoriju sistemātiski jāattīra no degt spējīgiem atkritumiem, ap ēkām desmit metru plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, un zemes īpašnieks veic visus nepieciešamos pasākumus, lai viņam piederošajā teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām — no 280 līdz 1400 eiro.
Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) noteiktajā termiņā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 430 eiro, juridiskajām personām — no 1400 līdz 4300 eiro.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.pants Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana nosaka – par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 2900 eiro.
BTA aicina iedzīvotājus veltīt laiku vides sakopšanai, nevis postīšanai, dedzinot kūlu. Bērnu vecākus aicinām pieskatīt savas atvases un pārrunāt ar pusaudžiem jautājumus par viņu drošību, kā arī kūlas ugunsgrēku nodarīto postu videi un dabai.
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku periods nav ilgs. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.
BTA dati liecina, ka pērn iedzīvotāji kūlas ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem, nomestiem degošiem izsmēķiem, un uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi.
Savukārt VUGD pieredze rāda, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas. 2018.gadā valstī reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 18% vairāk nekā 2017.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 1648 hektāru platībā.
Ko darīt, ja novērojat kūlas dedzināšanu?
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus.
