Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde ir veikusi apkopojumu par reģistrētajiem notikumiem Kurzemē saistībā ar ģimenes konfliktiem jeb vardarbību ģimenē. Kopumā Kurzemē 2018.gadā ir reģistrēti 1220 notikumi par vardarbību ģimenē. No visiem reģistrētajiem notikumiem 451 gadījumā nav personas iesnieguma – izbraucot uz notikuma vietu, informācija neapstiprinās, vai pāris salīguši mieru, vai jau pašķīrušies. Tāpat pamatā 99% gadījumos notikumi norisinājušies kopīgas alkohola lietošanas laikā.
Pagājušajā gadā Kurzemes reģionā 49 gadījumos ir pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu. Analizējot notikumus 2018.gadā, Valsts policijas amatpersonas ir izveidojušas varmākas jeb vainīgās personas raksturojumu gadījumos, kur ir piemērots policijas lēmums par nošķiršanu.
Varmāka – vīrietis, ap 40 gadiem:
vardarbīgs alkohola reibumā aptuveni 40% gadījumos
ir agresīvs pret savu sievu vai faktisko sievu un tās bērniem, kuri jaunāki par 15 gadiem.
5 gadījumos dēls vai mazdēls ir agresīvs pret vecākiem vai vecvecākiem.
Savukārt cietušo raksturojums ir šāds:
Sievietes, aptuveni 32 gadu vecas – 13% gadījumos, 44 gadu vecas – 27% gadījumos, savukārt vecāka par 50 gadiem – 40% gadījumos.
30 sievietes cietušas no saviem laulātiem, savukārt 5 sievietes cietušas no dzīvesbiedriem;
Vienā gadījumā pagājušajā gadā vardarbība tika pielietota pret vīrieti un tika pieņemts Valsts policijas lēmums par nošķiršanu.
Izanalizējot visus notikumus par vardarbību ģimenē (arī gadījumus, kur persona nav vēlējusies nošķiršanu), pāridarītāju raksturojums ir šāds:
Vīrietis – vidēji 31 gadu jauns, bez ģimenes (nav precējies vai ir šķīries):
bez pastāvīgas nodarbošanās un regulāriem iztikas līdzekļiem;
regulāri uzturas savu vecāku dzīvesvietā;
problēmas ar alkohola lietošanu, atsevišķos gadījumos psihiska rakstura problēmas;
pagātnē raksturīgi administratīvie pārkāpumi – 20% gadījumu bijuši pārkāpumi par alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskās vietās vai arī narkotisko vielu lietošanu, kā arī pārkāpumi ceļu satiksmes jomā.
vardarbīgs pret saviem vecākiem – pret mātēm 33 gadījumos, pret tēviem 20 gadījumos.
Sieviete, vidēji 23 gadus jauna:
problēmas ar alkoholu;
vairumā gadījumu uzturas savu vecāku dzīvesvietā un tās daļēji uztur vecāki;
vardarbīga pret māti 12 gadījumos un pret tēvu – 5 gadījumos
Izanalizējot informāciju redzams, ka visbiežāk konflikti izceļas vainīgajam atrodoties alkohola reibumā (323 gadījumos). Konflikti notiek pārsvarā laulāto un faktiskā kopdzīvē esošo starpā. Daudzos gadījumos redzams, ka cietusī persona apžēlojas par varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies. Diemžēl, praksē bieži redzams, ka pēc laika varmāka atkal turpina ietekmēt upuri gan morāli, gan fiziski. Ja pastāv reāli draudi personas brīvībai, veselībai vai dzīvībai, noteikti ir jāizsauc vai Valsts policija vai pašvaldības policija. Nevajag gaidīt, kad notiks atkārtots vardarbības akts.
Valsts policija atgādina, ka policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz astoņām dienām. Tas nozīmē, ka likumsargi notikuma vietā ar cietušo (pāridarītājam klāt esot) aizpilda pieteikumu policijas lēmumam par nošķiršanu pieņemšanai, kurā var izvēlēties, kādus aizliegumus policijas lēmumā noteikt varmākam:
atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties minētajā mājoklī
neuzturēties mājokļa tuvumā tuvāk par _______ metriem , aizliegums kontaktēties ar aizsargājamo personu
Policijas lēmums par nošķiršanu tiek aizpildīts trīs eksemplāros, no kuriem viens paliek cietušajai personai, otrs – pāridarītājam, bet trešais – Valsts policijai. Tomēr jāpiemin, ka policija lēmumu var pieņemt tikai uz rakstveida pieteikuma pamata. Ja cietusī persona atsakās rakstīt pieteikumu policijai, tad nošķiršanu piemērot nevar.
Savukārt garāku termiņu var piešķirt tiesa, piemērojot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ko arī turpat, notikuma vietā, veidlapā var atzīmēt. Pagaidu aizsardzībai pret vardarbību termiņa nav. Tā ir spēkā tik ilgi, kamēr kāda no pusēm iesniedz tiesā iesniegumu to atcelt.
Informāciju sagatavoja:
VP Kurzemes reģiona pārvaldes
Vecākā speciāliste
sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos
Madara Šeršņova