Šoreiz mūsu ievērojamā novadniece pastāstīs par jauno Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās atvērto ekspozīciju “Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici”. Latvijas valsts simtajā gadskārtā tapusī ekspozīcija atklāta nesen – 15. jūnijā, izveidota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Ekspozīcijas satura autori ir Vita Matīsa, Gundega Grīnuma un Jānis Šiliņš, iekārtotājs – dizaina birojs “H2E”.
Pateicoties Lugāno municipalitātes atbalstam Raiņa un Aspazijas piemiņas vieta Kastanolā pastāvējusi vairāk kā 50 gadus: sākotnēji kā piemiņas stūrītis pašā Kastaņolas municipalitātes ēkā, vēlāk kā Rainim un Aspazijai veltīts muzejs Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās. Muzeja kolekcija veidojusies pagājušā gadsimta 60. un 70. gados no trimdas latviešu dāvinājumiem.
“Lietiem, miglām, vējiem, salam cauri spīd man saulaini un silti Castagnola, ” Gundega Grīnuma citē Raini un uzskata, ka “jēdzienam „Kastaņola” latvieša apziņā joprojām, arī 21. gadsimtā, piemīt maģisks pievilcības spēks. Latvietis uz Kastaņolu – Raiņa un Aspazijas laikā nabadzīgu, provinciālu miera un klusuma oāzi – vēl aizvien dodas gluži kā svētceļojumā. Spriežot pēc ierakstiem dzejnieku muzeja viesu grāmatā, ne vienam vien mūsu laikabiedram Kastaņolas apmeklējums nozīmē gan saviļņojošu sastapšanos ar Dienvidtičīnas dabas un ainavas savdabīgo skaistumu kā abu latviešu literatūras klasiķu, galvenokārt Raiņa, radošās iedvesmas avotu, gan vietu, kur dzimis sapnis par ideālu – brīvu, neatkarīgu un kulturālu – Latviju brīvā un kulturālā Eiropā.”
Gita Japiņa,
Talsu novada muzeja galvenā speciāliste darbā ar sabiedrību