Zemgalē, Tērvetes novadā strādājošā biedrība “Latviešu karavīrs” pabeigusi apjomīgu pētījumu par zemgaļu un sēļu vēsturi raksturojošiem tūrisma resursiem reģionā. Pētījums veikts ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta LLI-187 “Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu ceļš”( “Balts Road”) atbalstu.
Vairāk nekā 200 lappušu garā pētījumā ietverta informācija par identificētajām kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma tūrisma piesaistes vietām Zemgalē, sniegts to raksturojums un atrašanās koordinātas. Tāpat atspoguļots identificētais zemgaļu un sēļu nemateriālais kultūras mantojums un tā elementi, ievietoti garāki un īsāki apraksti par vietām, kur ceļotājiem gūt priekšstatu un papildināt zināšanas par zemgaļu un sēļu senvēstures atspulgiem mūsdienu kultūrā. Turklāt zemgaļu un sēļu nemateriālajam kultūras mantojumam veltīto stāstu tematika ir visai plaša: Zemgaļu tirgotāji, Skaistākās baltu rotas Zemgalē, Sēļu apbedīšanas tradīcijas, Sēļu pilskalni, 9. – 12. gadsimta sēļu rotas un apģērbs, Latvju varenākā pils – Tērvete, Zemgaļu lielākā svētvieta pie Zebrus ezera, Nameja gredzens, Bagātā Zemgale – Dobes pilskalns, Garozas kauja, Zemgaļu svētki, Upmales zemes centrs – Mežotne, Zemgaļu osta, Ormaņkalns zilā dūmakā un vēl citi.
Vēl pētījumā ieskicētas “Baltu ceļa” galvenā maršruta aprises reģionā, kā arī vairāki mazāki – tematiski maršruti, piemēram, “Varenā Zemgale”, “Zemgaļu un sēļu svētvietas”, “Zemgaļu bagātību avots – senā amatniecība”, “Ceļojums caur seno sēļu zemi, izbaudot tradīcijas un kultūru”. Pētījuma autori aplēsuši, ka jaunā tūrisma maršruta kopgarums Zemgalē un Sēlijā varētu sasniegt aptuveni 570 kilometrus, izteikuši arī priekšlikumus potenciālajām maršruta savienojuma vietām ar Lietuvu un Kurzemi. Atsevišķās pētījuma sadaļās uzrādītas ceļotājiem piemērotākās ēdināšanas un nakšņošanas vietas.
Pētījuma rezultātā identificētie objekti iedalīti trīs grupās. Pirmajā – svarīgākajā iekļauti objekti, kas primāri attiecināmi uz zemgaļu un sēļu kultūru, kas veidoti vai radīti šo maztautu pastāvēšanas laikā un ir saglabājušies līdz mūsdienām, ir tieši kultūras identitātes nesēji. Pie tādiem pieder arheoloģiskie priekšmeti, dzīves vietas, kulta un dabas objekti, kapulauki, arī seni toponīmi un vietvārdi. Visvairāk tādu ir Auces, Dobeles, Tērvetes un Viesītes novadā, pavisam 27.
Savukārt otrajai grupai pieder objekti, ģeogrāfiskas vietas, kur darbojas indivīdi, biedrības, organizācijas, kas savas darbības rezultātā turpina senču tradīcijas, kas sakņojas uz patiesiem avotiem balstītā tradicionālajā kultūrā, mitoloģijā, folklorā, mākslā, lietišķajā mākslā un amatu prasmēs. Šajā grupā ietilpst, piemēram, Aizkraukles, Aknīstes, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils muzejs, kā arī Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”, pavisam 10 objekti.
Trešajā, kas ir lielākā no šīm grupām, iekļauti ar zemkopību, dārzkopību, biškopību, virtuvi, amatniecību, lietišķo mākslu, arhitektūru un citām nozarēm saistīti objekti, kur saskatāma vien sēļu vai zemgaļu kultūras ietekme. Reģionā pavisam tādu ir vairāk nekā trīs desmiti. Līdzīgu pētījumu veic projekta partneri Ziemeļlietuvā un Kurzemes plānošanas reģionā.
Projekta ieviešana ilgs līdz 2019. gada aprīlim un tā kopējais finansējums ir 763 402,38 eiro, tostarp ERAF finansējums – 648 892 eiro.
Juris Kālis
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
