Noslēdzam tēmu par angļu dārziem. Otra angļu dārzu raksturīgākā pazīme ir ziedu bagātība, piesātinātas krāsas un uzsvērts kuplums, kas ne vienmēr atbilst ziemeļnieku gaumei.
Lai sasniegtu vēlamo krāsu, formas un lapotnes raksta harmoniju, izvēlas dominējošo krāsu (sarkanu, zilu vai dzeltenu), ko papildina ar izraudzītās krāsas dažādajiem toņiem. Dominējošajai krāsai pretstatā ir neliels košs vai lielāks un blāvāks kontrastkrāsas laukums. Neitrālie toņi (balts, gaiši sārts, pelēcīgas lapas) piepilda košo laukumu starpas, atdala tos citu no cita un neļauj krāsainajai dobei pārtrūkt nevietā. Tāda dārza komponēšana ir liela māksla, kas prasa, lai dārznieks visā pilnībā pārvaldītu savu nozari, būtu apveltīts ar labu gaumi un mākslinieka dotībām.
Lai izveidotu ģeometrisko dārzu pie mums Latvijā, Anglijā populāro bukšu dzīvžogu vietā vajadzētu izvēlēties vai nu tūju pundurformas (piemēram, Little Gem, Recurva Nana), Japānas spireju šķirnes Little Princess, Gold Mound, Golden Princess, Nana, ligustrus, alpīnās vērenes vai citus zemus augus. Bukši necieš spilgto pavasara sauli un pie mums droši aug tikai ēnainā vietā. Tas pats attiecas uz Rietumeiropā daudz lietotajām dzīvžogu īvju šķirnēm. Mūsu parastā egle nelieliem dzīvžogiem nav piemērota, jo aug pārāk spēcīgi.
Dzīvžogu veidotos ornamentus pilda ar puķēm, kas ziedēšanas laikā pāraug dzīvžogus un atdzīvina dārzu ar savām krāsām. Ģeometriskā dārza celiņus noklāj vai nu ar krāsainu akmeņu šķembām, vai plātnēm. Šādā dārzā tikai vienu vai divas reizes gadā jāapcērp dzīvžogi un jānogriež noziedējušie ziedi. Ja dārzs stādīts uz dobju segmateriāla vai arī dobes ir biezi mulčētas, arī ravēšanas prieks nav liels.
