Divu dienu pasākuma “Zemlika nāk… Kur rītdiena aizgājusi” ietvaros 7. un 8. septembrī Ventspilī notiks Ģertrūdes ielas teātra viesizrādes “Taņas dzimšanas diena” un “Melnā sperma”, kā arī režisora Vladislava Nastavševa un grupas “Ezeri” lēno deju vakars.
Astotā mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla “Zemlika” gaidās gan Durbē, gan Cēsīs pavasara un vasaras mēnešos notiek dažādi pasākumi ar vienojošu nosaukumu “Zemlika nāk…”. Pirmo reizi tie piestās Ventspilī, bijušā Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma jeb “SRAU” ēkā. Piektdienas vakarā ēdnīcā “Liedags” ēkas pirmajā stāvā notiks Ģertrūdes ielas teātra viesizrāde “Taņas dzimšanas diena”, kurai sekos Vladislava Nastavševa un grupas “Ezeri” uzstāšanās “Lēnās dejas”. Dienu vēlāk SRAU aktu zālē ēkas augšstāvā gaidāma V. Nastavševa ar panākumiem iestudētā izrāde “Melnā sperma”.
Izvēlētā pasākumu norises vieta un sērijas nosaukuma paplašinājums nav nejauši. Gan abus iestudējums, gan deju vakaru, kurā skan paša izrādēm radītās V. Nastavševa oriģinālkompozīcijas, caurauž nostaļģija, atmiņas par aizgājušo laiku, atbilžu meklējumi, sapņi par neiespējamo, par rītdienu, kura pienāca, bija vai tomēr, nē. Ēdnīca “Liedags”, kura ar savu šarmu šķiet esam ārpus laika, un ēkas augšstāvu telpu estētika ir kā burtisks izrāžu un koncerta noskaņas pārnesums dabā.
“Taņas dzimšanas diena”
Skatītāji tiek aicināti kļūt par ciemiņiem gaviļnieces Taņas dzimšanas dienas svinībās. Kā jau katrā plašākas saimes kopā būšanas reizē – sanākušie neviļus sāk atminēties dažādus gan labi zināmus, gan rūpīgi slēptus un nereti pretrunīgus notikumus dzimtas vēsturē un risina sarunas ne tikai par pagātni, bet arī par nākotni un sabiedrību, kurā dzīvojam.
Izrādes pamatā ir Latvijas iedzīvotāju atmiņas, pārdomas un refleksijas par Latviju 20. gadsimtā, kas apkopotas Gētes institūta Rīgā, Ģertrūdes ielas teātra un citu partneru kopīgi veidotā projekta “Tavas atmiņas Latvijas nākotnei” ietvaros.
Izrāde latviešu valodā, epizodiski skan krievu un vācu valoda.
“[..] Pagaidām šī ir formas ziņā neparastākā izrāde, kādu pēdējos gados man Latvijas teātros nācies redzēt [..] Izrādē spēcīgākās vietas bija nevis tās, ko radīja režisors vai aktieri, īstie brīži bija tad, kad dramaturga izvēlētās priekšstatu klišejas kādam no publikas izsauca patiesu pretreakciju,” recenzijā “Kultūrzīmēs” rakstījusi Anda Buševica.
“Ja spējat, tad aizejiet uz “Taņas dzimšanas dienu” Ģertrūdes ielas teātrī – Taņa jūs gaida ar vīnu un ļoti garšīgu rasolu. Taņu ir daudz, un nav garantijas, ka kādā brīdī jūs pats/pati nekļūstat par Taņu un nesaņemat ceļojošo balto rozi kā apsveikumu jubilejā,” intrigai par gaidāmo pieber Henrieta Verhoustinska “Kultūras Dienā”.
Bez režisora Mārtiņa Eihes izrādes radošajā komandā darbojas arī aktieri-vakara vadītāji Artūrs Čukurs vai Reinis Boters, Mārtiņš Eihe pats, Jānis Kronis un Jana Ļisova. Idejas autors ir Deniss Hanovs, scenogrāfiju un video veidojusi Ieva Kauliņa, bet dramatizējusi – Laila Burāne.
Vladislavs Nastavševs un grupa “Ezeri”. Lēnās dejas
Vladislava Nastavševa izrāžu neatņemama sastāvdaļa ir paša sacerētā un bieži vien arī izpildītā mūzika. To, ka šī mūzika spēj eksistēt arī ārpus teātra telpas, ir pierādījuši jau vairāki koncerti, kā arī “Lēno deju vakari” Fon Stricka villā Rīgā. Režisors un komponists Vladislavs Nastavševs kopā ar grupu “Ezeri” Ventspilī izpildīs savus skaņdarbus uz teātra skatuvēm vēl nedzirdētā skanējumā.
“Dziesmas ir domātas baudai, lai tās klausītos un gūtu baudu, un deja – tā ir citāda komunikācijas forma, kas nāk tad, kad vārdi ir lieki,” saka Vladislavs Nastavševs.
“Melnā sperma”
Vladislava Nastavševa izvēle iestudēt sava vienaudža, krievu autora Sergeja Uhanova stāstu krājumu “Melnā sperma” nav nejauša – tajā skartajām tēmām režisors savās izrādēs pievērsies jau agrāk. Īsās noveles, kuru centrā ir spilgti personāži un dzīves pabērni, gluži harmsiskā noskaņā uzbur absurdas, daudzslāņainas un provokatīvas ainas, atklājot naivumu, jūtīgumu un seksualitāti, un runā tieši, pat skarbi, par dzīves ne tik pareizajām un politkorektajām pusēm, to varoņiem neslēpjoties un nekaunoties. Tie ir stāsti par attiecībām, izjūtām un sevis apzināšanos, jauniem cilvēkiem pieaugot.
Izrāde veidota kā atmiņu stāsti par jauna cilvēka pieaugšanu kādā Sibīrijas ciematiņā 20. gadsimta 80. gadu beigās.
Kopš pirmizrādes 2015. gada novembrā iestudējums izpelnās gan skatītāju nerimstošu interesi, par ko liecina allaž izpārdotās izrādes Ģertrūdes ielā Rīgā, gan ticis novērtēts kritiķu vidū. Režisoram tas atnesa aizvadītās sezonas “Spēlmaņu nakts” balvu kā Gada režisoram un tika nominēts vēl divās kategorijās – Gada mazās formas izrāde un Gada kostīmu mākslinieks (V. Nastavševs pats).
Lai arī savos apcerējumos kritķi izrādi šķiet vienādi slavējuši, precīzi par to savulaik žurnālā “Ir” rakstījusi Edīte Tišheizere:
“Nastavševs, man liekas, pasauli redz pavisam citā leņķī. Robežas ir skatāmas horizontālē, bet viņš skatās vertikāli. Apakšā ir dubļu plančka, augšā – zvaigznes. Guļot peļķē, redzamas debesis.”
Biļetes uz “Zemlika nāk… Kur rītdiena aizgājusi” nopērkamas elektronisko biļešu tirdzniecības vietnē internetā – Bezrindas.lv. Pārdošanā ierobežots skaits nenumurētu sēdvietu (uz teātra izrādēm) un stāvvietu (uz lēno deju vakaru). Pirmās biļetes pieejamas par īpašām cenām. Iespējams iegādāties kopīgās piektdienas vakara un visu trīs pasākumu biļetes. Tuvojoties izrādei, biļešu cena pieaugs.