Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk – VTUA) informē, ka par godu Latvijas simtgadei ir plānots izdot grāmatu par “Pikšu” muzeja vēsturi, izceļot vairākus nozīmīgus Latvijas vēstures simbolus – Kārli Ulmani, tautas Atmodas laiku un zemnieku sētu, kas laikmeta griežos piedzīvoja gan saimniecisko spozmi, gan tikusi pilnīgi izpostīta, beigās kā muzejs nonākot sabiedrības sociālpolitiskā un vēsturiskā dirskursa dzirnakmeņos.
Šodien “Pikšu” sēta ir latviskā patriosma simbols, platforma, kurā runāt par ētiskajām vērtībām Latvijas jaunatnes vidū pozicionējot Ulmaņu dzimtas mājas, kā priekšzīmīgu 20.gs. 20.-30. gadu lauku saimniecību, kā arī unikālu Atmodas laika pieminekli Kārlim Ulmanim. VTUA informē, ka par godu Latvijas simtgadei ir plānots izdot grāmatu par “Pikšu” muzeja vēsturi, izceļot vairākus nozīmīgus Latvijas vēstures simbolus – Kārli Ulmani, tautas Atmodas laiku un zemnieku sētu, kas laikmeta griežos piedzīvoja gan saimniecisko spozmi, gan tikusi pilnīgi izpostīta, beigās kā muzejs nonākot sabiedrības sociālpolitiskā un vēsturiskā diskursa dzirnakmeņos.
Kārlis Ulmanis (1877 – 1942) ir viens no pretrunīgāk vērtētajām Latvijas vēstures personībām. Viņš bija viens no valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairrākārtējs Latvijas Ministru prezidents, organizēja 1934.gada 15. maija apvērsumu kļūstot par Latvijas diktatoru (tautā sauktu Vadoni), uzņemoties vienpersonisku atbildību par Latvijas valsts nākotni. K. Ulmaņa personība un sabiedrībā glabātās atmiņas, spilgtu lomu nospēlēja atmodas laikā, kad viņa dzimtās mājas “Pikšas” uz tautas emocionālā pacēluma viļņa kļuva par pirmskara Latvijas simbolu. Tika ziedoti materiāli Vadoņa piemiņas vietas sakopšanai, notika entuziastu grupu organizētas talkas un no Krievijas, Krasnojarskas novada uz Latviju ataicināts “Pikšu” māju mantinieks, Kārļa Ulmaņa brāļa dēls – Gunārs Ulmanis. Tā deviņdesmito gadu sākumā, vienā no savulaik turīgākajām un vēlāk pilnībā izpostītajām Zemgales paraugsētām, tika likti pamati Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejam “Pikšas”. Gunārs Ulmanis savā pēdējā intervijā, kas sniegta vien pāris nedēļas pirms viņa nāves muzeja sarežģīto vēsturi komentē šādi:
“Sākumā jau visi bija pakļauti tautas atmodai. Dzīvoja, izejot no tā kopējā emocionāla pacēluma. Neviens neuzdeva tādus jautājumus, vai Kārlis Ulmanis ir labs vai slikts. Vai patriotisms ir labi, vai slikti. To neprasīja, jo tas bija skaidrs pats par sevi. Bet laiki mainījās. Kas mainījās? Izrādījās, ka Kārlis Ulmanis priekš tautas nav tāda personība, kuru tā vienbalsīgi var celt kā simbolu. Tas pirmām kārtām. Tagad pastāv sabiedrībā pretrunīgi viedokļi. Tas ir tas fakts. Pārējais ir filozofija.”
Grāmatā vēsturiskos faktus ar atmiņām ilustrē “Pikšu” sētas mantinieks, ilggadējs Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” direktors, gleznotājs Gunārs Ulmanis. Sirsnīgā sarunā komentārus sniedz pirmais Latvijas Valsts prezidents pēc neatkarības atjaunošanas (1993–1999), Gunāra brālēns, Kārļa Ulmaņa piemiņas aizstāvis Guntis Ulmanis. Topošajam izdevumam “Pikšas” satura pamatu veido kvalitatīvas foto ilustrācijas no “Pikšu” muzeja arhīva, kā arī no Gunāra un Gunta Ulmaņu privātajiem arhīviem. Grāmatas projekts, tāpat kā savulaik pats “Pikšu” muzejs tiek realizēts, pateicoties ziedotāju atbalstam.
Ja vēlies atbalstīt grāmatas izdošanu, aicinām ziedot – LV25TREL7160387011000
Ja nepieciešamais finansējums tiks apgūts, grāmata savus lasītājus sasniegs, Kārļa Ulmaņa 141. jubilejas svinībās, 2018. gada 4. septembrī.
Papildu informācija:
Tālrunis 26670812, e-pasts: piksas@piksas.lv
Adrese: Pikšas, Bērzes pag., Dobeles nov., LV-3732,
www.piksas.lv | www.facebook.com/Piksumuzejs/ | Twitter: @vtua
Informāciju sagatavoja:
Jānis Mergups–Kutraitis,
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists
