Mūsdienās stress var šķist kā ikdienišķa rutīnas sastāvdaļa, jo tā ir mūsu organisma atbildes reakcija uz gandrīz jebkuru pozitīvu vai negatīvu situāciju. Tomēr ilgstošs, nogurdinošs stress ir uzskatāms par lielāko kaitnieku cilvēka veselībai. Saspringtais laika grafiks, pārslodze vai izjustais spiediens darbā – tas, kā stress tiek uztverts, ir cilvēka psihes ietekmes rezultāts. Deviņus padomus, kā labāk atbrīvoties no stresa, iesaka “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Izpratne
Svarīgi ir stresu nepieļaut un reaģēt jau pirms nopietnas problēmas ir sākušās. Tas prasa gan apzināšanos, ka problēmas pastāv vai draud rasties, gan drosmi un disciplīnu to risināšanai. Tieši problēmas apzināšanās ir pirmais un sarežģītākais solis, jo zināšanu par stresa kaitīgumu, veidiem un padomiem kā to novērst, vairumam netrūkst.
Pašvērtējums
Ja dzirdam komplimentus vai atzinības vārdus no citiem, tas liek izjust prieku un gandarījumu. “Tomēr ir svarīgi klausīt vecai patiesībai un nebalstīt savu pašvērtējumu tikai citu cilvēku atzinībā, vai, tieši otrādāk – tās neesamībā. Ir svarīgi katram pašam izvirzīt sev realizējamus mērķus ar starpposmiem, kuros sevi paslavēt par paveikto,” skaidro Ieva Zvagule.
Kontrole
Viena no galvenajām stresa iezīmēm ir kontroles zudums jeb izjūta, ka darbā vai ikdienas situācijās kontrolēt vai ietekmēt norises paliek arvien grūtāk vai nevar nemaz. Ir atkal jāatgūst kontrole pār savu dzīvi un jāsaprot, kur ir paša vieta starp citu interesēm, tajā pašā laikā atvēlot sev nepieciešamo telpu, laiku un darbības.
Plāni
Svarīgi darbā un ikdienas dzīvē izvirzīt prioritātes un robežas. Ja izprotam, kas rada vislielāko apgrūtinājumu vai slodzi, attiecīgi var samazināt liekus stresa raisītājus, nekaitējot prioritātēm. Te var palīdzēt darbu sarakstu izveidošana, lai nezaudētu pārskatu un izvirzītos uzdevumus varētu veikt soli pa solim.
Pārprogrammēšana
Katram ir savi noteikti domāšanas un reaģēšanas paņēmieni jeb shēmas, kas izveidojušās audzināšanas un pieredzes rezultātā. “Itin bieži mēs varam kļūt par šādu shēmu vai šablonu ķīlniekiem. Ja tās laicīgi atpazīst un nomaina pret citām, kas šādas stresa situācijas nerada, stresa situācijas risināt kļūst vieglāk. Tā ir sava veida pieredzes, domāšanas un reakcijas shēmu pārprogrammēšana, un, ja cilvēks reaģē citādāk, arī pretējai pusei nākas savu reakciju mainīt,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite.
Starpbrīži
Pārtraukumi un atslodze ir obligāti nepieciešami, taču tie nerodas paši no sevis. Tāpat kā darbs, projekti un tikšanās, arī atpūta ir jāmāk plānot. Paļauties, ka darbs kādā brīdī kļūs mierīgāks, vai cerēt, ka vadība kādreiz norīkos atpūtā – to var arī nesagaidīt.
Dažādība
Nav noslēpums, ka darba steigā un rutīnā laika ģimeniskām aktivitātēm vai atpūtai kopā ar draugiem paliek aizvien mazāk. Tomēr tieši tādēļ ikdienā jārada iespēja regulārai atpūtai, relaksācijai, fiziskajām aktivitātēm vai mierīgai pastaigai. Svarīgi, lai plānotā atpūta vai fiziskās aktivitātes atšķirtos no darbā darītā – ja darbā visu dienu strādāts pie datora, brīvajā laikā nepieciešamas kustības svaigā gaisā.
Neviens nav ideāls
Ar 80% pietiek, nav nepieciešams 100% – tā skan bieži citēts menedžmenta citāts. Ja šķiet, ka vienmēr var labāk, un attopies, ka vienmēr un visur redzi kļūdas, ir laiks atvadīties no nerealitātes jeb perfekcionisma. Kļūdas ir normāla parādība. Ja cilvēks ir godīgs un atvērts pats pret sevi un citiem, ir gatavs mācīties no kļūdām, viņš iegūst vairāk.
Atbalsts
Jāsaprot, vai veicamais uzdevums ir kā pozitīvs iznākums vai jau pārslodze. Ja tā, tad jāizskata iespējas – varbūt ir nepieciešama palīdzība un atbalsts no malas. Ir vairāki profesionāļi, kas ar šādām situācijām strādā ikdienā un labāk par draugu vai darba kolēģi zinās, kā palīdzēt. Konsultēties var ar dažādiem speciālistiem – sākot ar ārstiem, psihologiem, psihoterapeitiem, un beidzot ar koučiem. Tāpat pienākumus iespējams deleģēt vai uzticēt kādam citam.
