Daugavpilī, 28. jūnijā, Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda un Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis atklās Polijas karalim Stefanam Batorijam veltītu piemiņas zīmi, kas atradīsies cietokšņa tuvumā – netālu no 3.maršruta tramvaja galapunkta
1275.g. Livonijas ordeņa mestrs Ernsts fon Racburgs tagadējā Daugavpils novadā, dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, nodibināja Dinaburgas pili, kurai blakus izveidojās apmetne. Šo gada skaitli un vietu vēsturiski uzskata par tagadējās Daugavpils dibināšanas pirmsākumu. 1577. gadā pili nopostīja Ivana Bargā karaspēks. Pēc šī notikuma tā zaudēja savu stratēģisko nozīmi, un jaunas nocietinātās būves celtniecība tika uzsākta vietā, kur tagad atrodas Daugavpils. XVI-XVIII gs. Daugavpils (Dinaburga) iekļāvās Lietuvas Lielkņazistes (1561-1569) un Polijas–Lietuvas valsts (1569 -1772) sastāvā. 1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Daugavpilij (Dinaburgai) dāvāja Magdeburgas pilsētas tiesības, paverot tai ceļu uz plašāku attīstību.
Piemiņas zīmes autors ir Daugavpils mākslinieks Romualds Gibovskis. Tajā ar simboliska pulksteņa, zobratu un rādītāju palīdzību atspoguļojas Daugavpils (Dinaburgas) vēsture pirms un pēc Magdeburgas tiesību piešķiršanas un pilsētas vēsturiskie nosaukumi. Vides objektā ir attēlots arī Stefana Batorija bareljefs, paraksta faksimils un īss skaidrojums.
Piemiņas zīmes izveides iniciatore bija Latvijas poļu savienības Daugavpils nodaļa “PROMIEŅ”. Pirmās ziņas par šo iniciatīvu masu saziņas līdzekļos parādījās 2010. gadā. Polijas Republikas toreizējais prezidents Broņislavs Komorovskis, kas 2010. gadā viesojās Daugavpilī, žurnālistiem uzsvēra: “Būtu labi, ja šāds piemineklis parādītos. Tas būtu kārtējais elements, ar kuru pilsētas iedzīvotāji varētu lepoties.” Vides objekta izveides un uzstādīšanas izdevumus sedza Polijas valsts.
Stefans Batorijs (dzimis 1533. gada 27. septembrī, miris 1586.gada 12. decembrī) bija Transilvānijas vaivads no 1571.gada līdz 1576.gadam un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1575.gada līdz savai nāvei 1586.gadā. Valdīja kopā ar savu sievu Annu Jagellonu. Pēc daudzu vēsturnieku domām bija viens no ietekmīgākajiem no ievēlētajiem Žečpospoļitas karaļiem.
Pirms piemiņas zīmes atklāšanas Polijas prezidents Andžejs Duda kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni svinīgā ceremonijā noliks ziedus piemiņas vietā Slobudkā, Latvijas brīvības cīņās (1919 -1920) kritušo poļu karavīru kapsētas vietā. Vizītes noslēgumā Polijas prezidents piedalīsies Latvijas Poļu savienības rīkotajā Polijas Neatkarības simtgades atjaunošanai veltītajā pasākumā Daugavpils teātrī.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūra