Divu gadu laikā sniegto e-pakalpojumu skaits ir dubultojies, arī iedzīvotāji labprātāk izvēlas saņemt pakalpojumus elektroniski, ne klātienē. Elektronisko dokumentu skaits turpina pieaugt, atzīts jaunākajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) e-indeksa mērījumā, kas izvērtē e-pārvaldes līmeni valsts iestādēs un pašvaldībās. Savukārt, lai e-pārvaldi turpinātu attīstīt, vairāk uzmanības nepieciešams pievērst iespējām ērti saņemt pakalpojumus, izmantojot viedtālruņus, izvērtēt klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicināt atvērto datu publicēšanu, secināts pētījumā.
No visiem sniegtajiem pakalpojumiem 2016. gadā 61% pakalpojumu sniegti elektroniski – teju divreiz vairāk nekā iepriekšējā 2014. gada mērījumā (33%). Ir iestādes, kur pakalpojumu pieteikšana notiek tikai elektroniski. E-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstība kopumā arī ļāvusi Latvijai ierindoties 8. vietā ikgadējā ES pārvaldes mērījumā par valsts pārvaldes attīstību.1
“Latvija ir starp ES valstīm ar straujāko e-pārvaldes attīstību un jau šobrīd var teikt, ka mūsu e-pārvalde ir ļoti attīstīta, tomēr jāturpina to padarīt vēl ērtāku lietotājam. E-indekss dod iespēju apzināt esošo situāciju un katrai iestādei izdarīt secinājumus par jomām, kur pievērst lielāku uzmanību, piemēram, attīstot pakalpojumu pieejamību mobilajās ierīcēs, publicējot atvērtos datus vai attīstot pakalpojumu kvalitātes vadības un uzraudzības procesus,” uzsver Edmunds Beļskis, VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos.
Jaunākais e-indeksa mērījums parāda, ka arī iedzīvotāji labprātāk izvēlas pieteikties pakalpojumiem elektroniski (59,3% no visiem pakalpojumu pieteikumiem 2016. gadā bijuši elektroniski). Iedzīvotājiem e-pakalpojumi kļuvuši pieejamāki, palielinās piedāvāto e-pakalpojumu skaits, kā arī to iestāžu skaits, kur iespējamas klātienes konsultācijas par e-pakalpojumu iespējām. Iestāžu mājaslapās ir ērti pieejama informācija par e-pakalpojumiem, tomēr pēc ekspertu vērtējuma, būtu jāuzsver to iespējas – skaidrojošs materiāls (piemēram, video vai prezentācija) ir tikai katrā ceturtajā mājaslapā.
Katrs trešais dokuments valsts pārvaldē – elektronisks
Turpina pieaugt arī elektronisko dokumentu īpatsvars – jaunākajā e-indeksa mērījumā tas sasniedzis 35% no kopējā dokumentu skaita. Kopējais nosūtīto un saņemto dokumentu skaits ministrijās un iestādēs 2016. gadā bijis 3 838 223, no tiem elektroniski – 1 285 114. Ir iestādes, kas nodrošina teju visu dokumentu izsūtīšanu tikai elektroniski. Lielākais elektronisko dokumentu īpatsvars ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Patentu valdei un Valsts tehniskās uzraudzības dienestam, kur tas pārsniedz 80%.
Deviņās no desmit iestādēm tiek izmantotas dokumentu pārvaldības sistēmas, kas ļauj samazināt birokrātisko slogu iestādēs, kā arī veicināt efektīvāku dokumentu apstrādi. Elektroniski apstrādājot darbinieku iesniegumus, būtiski samazinās papīra dokumentu aprite iestādē un, izmantojot šādas sistēmas izejošiem dokumentiem, tiek atvieglota arī starpiestāžu sadarbība.
Elektronisko dokumentu apritē būtiski arī ekonomiski apsvērumi. Palielinot elektronisko dokumentu apriti starp iestādēm un samazinot papīra dokumentu skaitu pat par vienu procentu, valsts katru gadu ieekonomētu līdz 113 tūkstošiem eiro, secināts Valsts kontroles izstrādātajā revīzijas ziņojumā “Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu glabāšana”2. Pēc šāda secinājuma elektronisko dokumentu īpatsvara pieaugums par 8% (2015. gada e-indeksa mērījumā – 27%) valsts pārvaldē ir ļāvis ietaupīt līdz 904 000 eiro.
Mājaslapas – strukturētas, bet nepieciešams vairāk pielāgot mobilajām ierīcēm
Lai gan iestāžu mājaslapas lielākoties ir strukturētas un pieejamas vairākās valodās, jāuzlabo to atbilstība mobilajām versijām – lielākā daļa iestāžu tīmekļa vietnes (68%) nav pietiekami draudzīgas apskatei mobilajās ierīcēs. Ņemot vērā, ka pieaug to interneta lietotāju daļa, kas izmanto tieši mobilās ierīces, būtiski šo rādītāju uzlabot.3 Arī vērtējot mājaslapu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (WCAG standarts), tikai puse atbilst augstam vai visaugstākajam standartam.
Par e-indeksa mērījumu
Jaunākais valsts iestāžu e-indeksa pētījums analizē situāciju valsts pārvaldes iestādēs 2017. gadā, izņemot dokumentu un pakalpojumu statistiku, kas aptver datus par 2016. gadu. Latvijas e-indeksa mērījumi iepriekš veikti 2014. un 2015. gadā. E-pārvaldes attīstība tiek vērtēta piecās dimensijās (saziņa ar sabiedrību un līdzdalība, atvērto datu pieejamība, klientu apkalpošana un atbalsts, iestāžu iekšējo procesu efektivitāte un starpiestāžu sadarbība, kā arī pakalpojumu nodrošināšana) un katrā no tām sniegtas rekomendācijas augstāka līmeņa sasniegšanā. Pētījumam ir divas daļas – e-pārvaldes attīstības līmeņa novērtējums, kas sniedz pārskatu par valsts pārvaldes digitalizācijas aspektiem, savukārt e-indeksa novērtējums salīdzina iestāžu attīstības līmeni.
