Ņemot vērā, ka valstī no jauna aktualizētas problēmas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā pilsētās un laukos, Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes (AP) ikmēneša sēdē Jelgavā piedalīties bija aicināts Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Ar nozares attīstību saistīto problēmu risināšanas epicentrā izvirzījusies atbildīgo valsts institūciju vēlme samazināšanas virzienā pārskatīt sabiedriskā transporta reģionālo maršrutu tīklu un autobusu reisu skaitu, jo, kā secināts Sabiedriskā transporta padomē ( STP), turpmāk, valsts piešķirtās dotācijas ietvarā, minēto tīklu uzturēt tieši tādā apmērā, kāds tas ir šobrīd, vairs nav iespējams. Tas tāpēc, ka reģionālajos pārvadājumos kopumā ieņēmumu apjoms ir krasi sarucis, jo iedzīvotāju skaits gandrīz it visur, sevišķi laukos, ir manāmi samazinājies, mainījušies arī cilvēku braukšanas paradumi, audzis privāto automašīnu skaits, bet maršrutu tīkls pēdējos piecos gados palicis gandrīz nemainīgs. Zemgalē, piemēram, 2012. gadā darbojās 170 maršruti, bet 2016. gadā – 179. Tiesa, pašvaldības un pārvadātāji nemitīgi ir sekojuši jebkādām situācijas izmaiņām un paši centušies koriģēt kā maršrutus, tā reisu skaitu un laika grafiku, bet visos gadījumos cieši rēķinājušies ar iedzīvotāju vajadzību nokļūt darbā, skolā vai medicīnas aprūpes iestādē. Tanī pašā laikā Zemgales pašvaldību vadītāji izprot situācijas nopietnību un pamatā piekrīt iespējamo izmaiņu veikšanai sabiedriskā transporta sistēmā, taču uzskata, ka tām jānotiek pakāpeniski un kompleksi, rūpīgi izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.
Uz tikšanos ar Zemgales politiķiem Kristiāns Godiņš nebija ieradies ar tukšām rokām. Domju priekšsēdētājiem ATD pārstāvis galdā cēla statistikas datos bāzētu 29 sabiedriskā transporta pārskatīšanas vērtu maršrutu sarakstu, ko dēvēja vien par priekšlikumu un uzsvēra, ka Zemgalē, atšķirībā no pērējiem reģioniem, tas ir viens no īsākajiem. Katrā no reģioniem maršrutu tīklu plānots samazināt aptuveni par vienu miljonu kilometriem, bet Zemgalē kopējais nobraukums varētu samazināties vien par 642,9 tūkstošiem kilometru. Lielākais samazinājums vatētu skart Aizkraukles, Dobeles un Jēkabpils apkaimi. Piekrist, vai nepiekrist ATD “priekšlikumam”, tas nu ir mājas darbs faktiski visām Zemgales pašvaldībām sadarbībā ar ZPR. Protams, ka sarakstā ietvertie maršruti, izvērtēšanas gaitā var tikt aizstāti ar citiem, katrai konkrētai situācijai atbilstīgākiem.
Savukārt pašvaldību vadītāji no savas puses, iestājās par kompleksu pieeju sistēmas sakārtošanā. Vieni norādīja uz stigrākas kontroles ieviešanu norēķinos par pasažieriem izsniegtajām braukšanas biļetēm, cīņu pret nelegālajiem pārvadātājiem, bet citi atkal atbalstīja bezkontakta norēķinu sistēmas ieviešanu autobusos, kā tas ir, piemēram, Jelgavā, kur pilsētas maršrutos skaidrā naudā norēķinās vien aptuveni septiņi procenti pasažieru. Tiesa, lauku apvidū tas varētu būt daudz sarežģītāk, jo ne visur ir pienācīgs interneta pārklājums un ne visiem lauku iedzīvotājiem ir elektroniskā bankas karte. Daudz tiek runāts par sabiedriskā transporta pakalpojuma pēc izsaukuma ieviešanu, taču praksē šādu piemēru vēl nav. ATD pārstāvis skaidro, ka katrā no reģioniem viens šāds pilotprojekts varētu sākt darboties līdz gada beigām, jo likumdošana tagad to atļauj. Toties visi Zemgales pašvaldību vadītāji bija vienisprātis, ka, neraugoties uz pasažieru plūsmas samazināšanos un daudzos gadījumos uz sniegto pakalpojumu ekonomisko neizdevīgumu, valsts dotācija sabiedriskā transporta nodrošināšanai tomēr pakāpeniski ir jāpalielina, līdzīgi kā tas notiek izglītībā, veselības aizsardzībā un vēl citās ar sociālo nodrošināšanu saistītās jomās. Ar reģionālo maršrutu tīkla sašaurināšanu, autobusu reisu skaita samazināšanu vien nebūs līdzēts, jo ceļu stāvoklis pasliktinās, autobusi noveco, degvielas cena reizē ar akcīzes nodokli palielinās.
Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists