No 3. novembra līdz 30. decembrim Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) skatāma trimdas latviešu Marijas Muzikantes un Dzidras Ciparsones darinātā kolekcija – lelles latviešu tautastērpos.
30 leļļu kolekcija savu ceļojumu uzsākusi no Latvijas vēstniecības Zviedrijā. Kādreizējais vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis ir uzrakstījis lellēm arī ceļamaizi: „Mūsu leļļu stāsts ir tik aizkustinošs un dziļš! Tas krāšņi parāda latviešu ilgas pēc zaudētās dzimtenes, runā par vēlmi nodot gadsimtiem krātās tautas zināšanas nākamajām paaudzēm. Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone radīja šo kolekciju laikā, kad reti kurš ticēja, ka Latvija jebkad atgūs neatkarību. Daudzie un dramatiskie stāsti par latviešu bēgļiem, kam Otrā pasaules kara nogalē nācās pamest Latviju, un par to, kāpēc šīs lelles tika ieģērbtas latviešu tautastērpos, saplūst kopā vienā neizsmeļamā vēstījumā – Latvijas tautas un zemes mīlestībā.”
Leļļu autores Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Pametot Latviju, Marija Muzikante līdzi bija paņēmusi savu Rucavas tautastērpu. 20.gs. 70. gadu vidū ciemos atļāva atbraukt Latvijā palikušai māsai. Viņa atveda suvenīru lellīti tautastērpā, kas kļuva par pamudinājumu lēmumam apģērbt Bārbijas un Kenus latviešu tautastērpos. Marijai allaž patikušas lelles, un mājās kādreiz bija leļļu krājums no dažādām pasaules malām. Kā pamats savas aizraušanās īstenošanai bija kāda grāmata, kurā bija attēloti un aprakstīti latviešu tautastērpi. Viņa pievērsās katrai detaļai – galvasrotai, kreklam, jostai, apaviem.
Audēja Dzidra Ciparsone labvēlīgas situācijas rezultātā Zviedrijā iepazinās ar Mariju Muzikanti. Ciparsone auda materiālu tautastērpu svārkiem un prievītes, kas tika izmantotas jostu vietā. Dzidras audējas talantu pamanīja zviedri, kas sekmēja Dzidrai iegūt grāmatas par latviešu tautiskajiem rakstiem. Dzidra ar Mariju pie lellēm strādāja bez atlīdzības, un tās nebija domātas pārdošanai. Darināšanas iecere bija gaužām vienkārša – lai nākamajām paaudzēm būtu ko redzēt un zināt. Abas mākslinieces latviešu tautastērpos ietērpušas vairāk nekā 200 lelles. Pēc Marijas Muzikantes aiziešanas mūžībā, viņas dēls Ēvalds un vedekla Sonja uzticēja 120 lelles glabāšanā Latvijas vēstniecībai Stokholmā.
Aicinām iepazīt Latvijas novadu tautastērpu dažādību un gadu gaitā saglabāto dzimtenes mīlestību!
Izstādi papildina muzeja krājumā glabātie rokdarbi, jostas, prievītes, ko darinājušas Latgales rokdarbnieces gan Latvijā, gan esot ārpus tās robežām.
Izstāde atvērta: otrdien–piektdien 10.00–17.00; sestdien 10.00–16.00; svētdien, pirmdien – slēgta.
Skolēnu grupām iespēja iepriekš pieteikties uz programmu pa tālr. 64622464. Jaunāko klašu skolēni saņems savu papīra lelli, ko varēs ietērpt-izkrāsot tautastērpā. Vecāko klašu skolēni vairāk uzzinās par tautastērpu daudzveidību un bēgļu laivu ceļu no Kurzemes piekrastes līdz Gotlandei, kā arī citām trimdas un izsūtījuma vietām pasaulē. Programma saistīta ar mācību priekšmetiem: mājturība un tehnoloģijas, vēsture, sociālās zinības un ētika.
Inese Ločmele-Jansone,
Latgales Kultūrvēstures muzeja muzejpedagoģe
