Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) 23. augustā plkst. 19:00 aicina uz Molotova-Ribentropa pakta upuru piemiņas pasākumu Esplanādē pie Raiņa pieminekļa;
Bet pirms tam, plkst. 17:30, ielūdz uz NA ģenerālsekretāra Raivja Zeltīta grāmatas “Par nacionālu valsti” atvēršanu Kara muzejā.
Iededzot simbolisku Ugunsceļu, 23. augustā, plkst. 19:00 Esplanādē pie Raiņa pieminekļa notiks grupas Helsinki-86 manifestācijai un Molotova-Ribentropa pakta upuru piemiņai veltīts pasākums, ko jau tradicionāli rīko Nacionālā apvienība.
Pasākuma mērķis ir atgādināt, ka 1987. gadā, divus gadus pirms slavenā Baltijas ceļa, kura laikā rokās sadevās aptuveni divi miljoni cilvēku, cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 bija pirmie, kas publiski uzdrīkstējās aizstāvēt latviešu nācijas intereses padomju okupācijas apstākļos.
“Pēc trīsdesmit gadiem mēs dzīvojam brīvā Latvijā, bet cīņa par latviešu nācijas interesēm nav beigusies – draudi no Krievijas, demogrāfiskie un ekonomiskie izaicinājumi, cīņa par pienācīgu vietu latviešu valodai publiskajā telpā u.c. izaicinājumi mums atgādina, ja joprojām ir jābūt vienotiem ap nacionālo ideju, lai nosargātu Latviju kā nacionālu valsti,” aicinot uz pasākumu ikvienu Latvijas patriotu, saka NA ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts.
“Par nacionālu valsti”
23. augustā plkst. 17.30 Latvijas Kara muzejā (Rīgā, Smilšu ielā 20) notiks NA ģenerālsekretāra Raivja Zeltīta grāmatas “Par nacionālu valsti” atvēršana. Grāmata ir jaunās latviešu nacionālistu paaudzes aktīvista veltījums Latvijai, latviešu tautai un tās atdzimšanai. Tā ir pirmā grāmata, kurā latviešu nacionālisma idejas un uzdevumi tiek sistemātiski aprakstīti 21. gadsimta pasaules situācijā, vienlaikus nezaudējot vienkāršu un saistošu izteiksmes veidu.
Akadēmiķe, profesore Maija Kūle, vērtējot grāmatu atzīst: “Raivja Zeltīta grāmata ar jauneklīgu degsmi pauž stingru nacionālo ideju kopumu, kas vajadzīgs konservatīvi latviskas politikas realizēšanai – valstsgribu, pārliecību par nacionālisma kultūrspēju, nacionālas valsts nozīmi, brīvību un izglītotu demokrātiju. Autora pārliecība ir stingra kā klints un atspoguļo latviskuma garā audzinātas jaunatnes ideālismu. Zeltīts raksta, sekojot savai sirdsbalsij un politiskajai stājai Nacionālās apvienības rindās. Jaunais nacionālisms parādās gan piederības un drošības meklējumos, gan nesaudzīgā ultraliberālisma un globalizācijas kritikā. Ja briesmu brīdī vajadzēs aizstāvēt Latvijas valsti, Raivis un viņa domubiedri noteikti to darīs, un tas būs šīs grāmatas vislielākais audzinošais nopelns.
Tikmēr mācītājs Dr. Guntis Kalme par grāmatu saka: “Raivis Zeltīts vienkārši, drosmīgi un skaidri vēsta to, ko tauta intuitīvi zina kā pareizu, patiesu, normālu, bet neprot izteikt analītiskos argumentos. Intelektuāļi savukārt to bieži noklusē, – vai nu ir vienaldzīgi pret tautu, vai arī faktiski ir nolīgti politkorektuma ideoloģijas rupori. Autors teorētiskajā diskursā nu ir ienesis tautas un indivīda veselā saprāta apoloģiju.
Šodienas informatīvā un vērtībkara apstākļos autors rosina saskatīt indivīda un nāciju pakļaušanas un iznīcināšanas shēmas, jo tas, kas neredz plānu, jau automātiski kļūst par šī plāna sastāvdaļu. Viņš parāda, pa kādiem aplinkus ceļiem cilvēka domāšanā kontrabandas ceļā tiek iemānīti meli.
Autors liek lasītājam skaidri apzināties vienkāršo faktu, ka konservatīvie ir sabiedrības vairākums – mums nav par to jāatvainojas. Viņš ne vien aicina kļūt imūniem pret apziņas manipulācijām, bet arī nebūt pasīviem vērtībkara upuriem: atliek cerēt, ka klusējošais vairākums apzināsies savu vēsturisko lomu un neklusēs.
R. Zeltīts saskaņā ar Rietumu tradīciju redz inteliģences uzdevumu būt savas tautas sirdsapziņai. Uzsverot mūsu inteliģences milzīgo lomu latviešu kā valstsnācijas tapšanā, viņš brīdina: ja šī stīga tiks pārrauta, tad Latvijas valsts demontāža jau kļūs par tīri tehnisku jautājumu. Norādot uz samilzušo, bet nerisināto idejisko un morālo problemātiku mūsu nācijas pastāvēšanā, autors saka: izšķirošs brīdis būs inteliģences lēmums nostāties nacionālisma pusē.
Varbūt, ka 4. Atmoda vairs nav aiz kalniem?”
Par autoru
Raivis Zeltīts dzimis 1992. gada 21. martā Rīgā, pēc izglītības vēsturnieks. 18 gadu vecumā iestājies partijā “Visu Latvijai!” (VL). Izveidojis VL Mārupes nodaļu un 2013. gada Mārupes domes vēlēšanās tika ievēlēts par novada deputātu. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts atkārtoti. 2014. gadā Raivis Zeltīts sāka vadīt NA Jauniešu organizāciju. Kopš iestāšanās partijā bijis aktīvs pasākumu organizators – koordinējis 16. marta Leģionāru piemiņas brīžus, 18. novembra lāpu gājienus, kā arī partijas kongresus. Kopš 2014. gada Raivis Zeltīts ir NA ģenerālsekretārs un valdes loceklis. Kopš 2016. gada – Kultūras ministres Daces Melbārdes padomnieks.
Informāciju sagatavoja
Sanita Dika-Bokmeldere
