5. maijā Rēzeknē notiek Latgales simtgades kongresa kulminācijām, kurā visas dienas garumā ar dažādiem pasākumiem atzīmē vēsturisko notikumu: pulksten 10:00 Rēzeknes Sv. Jēzus sirds baznīcā notiks ekumēniskais dievkalpojums, pulksten 11:00 – Gājiens, pulksten 11:30 – Pieminekļa atklāšana, pulksten 14:00 – Latgales simtgades kongresa plenārsēde, bet diena noslēgsies ar Latgaliešu valodas nakti, kas Festivāla parkā sāksies pulksten 18:00 un turpināsies visu nakti. 5. maija notikumus Rēzeknē plaši atspoguļo Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, kā arī LMT Sraume.
Dievkalpojums un gājiens
Pirmā Latgales kongresa simtgade Rēzeknē sākusies ar dievkalpojumu, kam sekoja svinīgs gājiens no katedrāles līdz Latgales kongresa piemiņas vietai, aicinot ik solī sajust un būt līdzās vienotā Latvijas ritmā. Gājienā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas, Latgales pašvaldību, robežsardzes, zemessardzes, jaunsardzes pārstāvji un dažādu dzīves gājumu un profesiju ļaudis.
Piemineklis “Latgales komgresam 100”
Pirms 100 gadiem Rēzeknē pulcējās tā laika Latvijas un Latgales kultūras dižgari – Zigfrīds Anna Meierovics, Francis Trasuns, Francis Kemps, Kazimirs Skrinda, Vladislavs Rubulis un Jāzeps Rancāns, Juris Pabērzs un Valerija Seile. Viņu 1917. gada uzrunas atdzīvināja mūsdienu Latvijas un Latgales kultūras cilvēki – Andris Bulis, Aldis Leidums, Andris Eriņš, Dainis Platacis, Ilmārs Dreļs, Oskars Lustiks, Juris Vucāns un Iveta Graudiņa.
1917. gadā uz Latgales kongresu Rēzeknē ieradās delegāti no četrām debespusēm. 2017. gadā, atceroties šo dienu, dziesmas, dejas un tradīcijas staros un skanēs no Latgales vidus pāri novadiem tālu pasaulē, pieminekļa atklāšanā piedaloties jauktajiem koriem, deju un folkloras kopām no reģiona un visas Latvijas.
Piemineklis „Latgales kongresam 100” iezīmē vietu, kur 1917. gadā atradās Rēzeknes kinoteātris „Diana” un notika Latgales kongresa pirmās dienas sanāksme. Mākslinieks Visvaldis Asaris veidojis pieminekli no trim Latvijas laukakmeņiem, kas simbolizē vēsturiskos Kurzemes, Vidzemes un Latgales novadus. Kā latviskās identitātes simbols tos apjož bronzas tautiskā josta. Pieminekļa centrā no akmeņiem veidojas Latvijas kontūra, kas izvirzīta uz augšu, akcentējot, ka tikai kopā šīs trīs vienības veido Latvijas valsti. Centriskais starojums iezīmē Latgales zvaigzni, kuras stari pāriet riņķveida granīta pakāpienos, vēstot par laiku un vēsturiskajiem procesiem pirms Latgales kongresa. Granītā kalti stari ar pilsētu un apdzīvotu vietu nosaukumiem laukuma segumā rāda virzienus, no kurienes kongresā ieradās delegāti. Tādējādi tiek atainota dažādu ģeogrāfisko vietu un cilvēku vēsturiskā apvienošanās kopīgas idejas vārdā par vienotu Latvijas valsti.
Piemineklī iekalti Franča Trasuna vārdi: „Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba” un uzraksts par vēsturisko notikumu „1917. goda 26. un 27. Aprelī itymā vītā kinoteatrī „Diana” nūtyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kurzemi un Vidzemi.”
Latgales simtgades kongresa plenārsēde Latgales vēstniecībā GORS
1917. gads ir bijis izšķirošs daudzu Eiropas tautu un valstu likteņos. Arī Latgales, kas tolaik ietilpa Krievijas impērijas Vitebskas guberņā, sabiedriskie darbinieki nemitējās domāt par latviešu tautas un valsts pastāvēšanu un iespējamajiem attīstības virzieniem. 1917. gadā ir notikušas daudzas svarīgas politiskas apspriedes un saieti, kuros analizēti pasaules procesi, vērtētas savas tautas izredzes un savas valsts dibināšanas iespējas. Latgalei nozīmīgākie bijuši divi kongresi Rēzeknē: 26.–27. Aprīlī, kurā tika pieņemts vēsturisks lēmums atdalīties no Vitebskas guberņas un apvienoties ar Vidzemi un Kurzemi, saglabājot pašnoteikšanās tiesības tautsaimniecības, valodas un ticības jautājumos, un decembrī. Otrā kongresa rezultātā tika panākts, ka tā laika trīs apriņķi — Rēzeknes, Ludzas un Daugavpils — tiek atdalīti no Vitebskas guberņas. Vēsturiskais Latgales kongress 1917.gada aprīlī un latgaliešu lēmums apvienoties ar pārējiem latviešiem savas valsts izveidē, kļuva par pagrieziena punktu neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts dibināšanā.
Kongresa simtgades plenārsēdē uzrunas teica Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, režisors, kongresa organizēšanas komitejas Goda loceklis Jānis Streičs, Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis,
Referātus lasīja – Anna Rancāne “Mans latgaliskais latviskums”, Vaira Vīķe-Freiberga “Latgales loma Latvijas teritoriālā vienotībā un drošībā”, Inese Runce “Kongress Rēzeknē: Ceļā uz Latvijas valsti”, Egils Levits “Latgales kongresa valsttiesiskā nozīme – īss vēsturiski tiesiskais apskats” un Ilga Šuplinska “Latgalieši ‘“skapī”.
Plenārsēdes noslēgumā tika pieteikta kongresa rezolūcija, kuru izskatīs un pieņems 6.maija, Kongresam noslēdzoties. Par rezolūciju varēs balsot tikai tie, kas reģistrējušies kā delegāti, dalību Kongresā pieteikuši ap 700 interesentu, t.sk. Latvijas politiķi, zinātnieki, sabiedrības pārstāvji no Latgales un citiem reģioniem, kā arī Sibīrijas latgalieši.
Kongress turpināsies 6.maijā, darbojoties paralēlajās sesijās Latgales diskurss literatūras vesture, Valodas un izglītības politikas jautājumi latgalistikā, Vēstures un komunikāciju diskurss latgalistikā, Latgales reģiona ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības iespējas, 1917. gada Latgales kongresa vēsturiska un juridiska nozīme un loma Latvijas valstiskumā un Satversmē.
Kongresā tika aicināti piedalīties zinātnieki, politiķi un dažādu jomu praktiķi — gan ar referātiem, gan lietišķām tēmām diskusijām. Iecerēts, ka Latgales attīstībai aktuāli zinātniskie priekšlasījumi mīsies ar neskaidru vai strīdīgu jautājumu publisku apspriešanu, lai kongresa gaitā izstrādātu un apspriestu rezolūcijas pamatpunktus un to noslēgtu ar konkrētiem priekšlikumiem tautsaimniecības, drošības, kultūras, izglītības, valodas un plašsaziņas līdzekļu politikas attīstībai.
Latgaliešu valodas nakts
„Latgaliešu valodas nakts” savienos divas kongresa dienas un divas kongresa vietas. Režisors Viesturs Kairišs to dēvē par savdabīgu Jāņu ugunskuru – latgaliešu valodas nepārtrauktības cildināšanas simbolu. Festivāla parkā iepretim Latgales vēstniecībai GORS uz divām skatuvēm tiks aicināti latgaliešu literāti un mūziķi, lai savstarpēji papildinātu viens otra priekšnesumus.
Vakara daļa – latgaliešu literātu un dziesminieku laiks, bet mijkrēslis, patumsa un nakts – latgaliešu populārāko grupu un kolektīvu ziņā. Jaunā diena tiks modināta ar teātri, dzeju un garīgāku mūziku.
Dalībnieki – mūziķi: Kārlis Kazāks, Jānis Skutelis, Vinsents Kūkojs, Aija Eriņa, Laura Bicāne, Guntra Kuzmina un „Skonai”, „Borowa MC”, „Bez PVN”, „Sovvaļnīks”, „Dabasu Durovys”, „Green Novice”, „Kapļi”, „Tautumeitas”, „Laimas Muzykanti”, „Jezups i Muosys”, „Ausmeņa Records”, „Rūžupis veiri”, „Trikmīņs”, „Ceidari”, „Ilža”, „Rūnas”, „Fenikss”, „Trešīs Ņutona lykums”, „Unknown Artist”, „Gandreiž 10nīkā”, „Dyrbyni”, „Rekavas dzintars”, vīru koris „Graidi”, folkloras kopas „Upīte” un „Sovvaļnīki”.
Literāti: Anna Rancāne, Ligija Purinaša, Juoņs Ryučāns, Sandra Ūdre, Līga Rundāne, Ilze Sperga, Mārīte Slišāne, Dagnija Dudarjonoka, Karonhisake, Raibīs, Jana-Čevere, Gunta Nagle.
Vadītāji: Kristaps Rasims, Māris Susējs, Juris Vucāns, Rolands Keišs.
Atklājot Latvijas valsts simtgadi, ar daudzveidīgu pasākumu programmu tiek akcentēta Latgales nozīmība Latvijas valsts izveidošanā, kā arī izceltas Latgales vērtības – valoda, kultūra u.c. 2. maijā reģiona skolās notika novadmācībasstundas kopā ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, savukārt 3. maijā Latgales kultūrvēstures muzejā atklāja īpašu Latgales kongresa simtgadei veltītu izstādi, taču galvenie Latgales simtgades kongresa svinību notikumi gaidāmi Rēzeknē 5. un 6.maijā un Daugavpilī 6.maijā.
Pilna programma pieejama: http://lv100.lv/jaunumi/latgales-kongresa-simtgades-programma/
Inga Vasiļjeva,
Latgales simtgades kongress