Ārā spīd saule, zied koki un krūmi, bet tu nespēj domāt ne par sauli, ne par mīlestību, jo ikreiz, kad klāt pavasaris, sajūti nejauko kņudoņu degunā, graušanu acīs un elpas trūkumu. Kā baudīt pavasari bez alerģijas?
Alerģija nebūt nav mūsdienu modernā slimība, kaut gan, nenoliedzami, ar katru gadu palielinās to cilvēku skaits, īpaši mazuļu, kurus skar dažādas alerģijas. Kā rāda statistika, 25% mazuļu jau piedzimst ar alerģiskām nosliecēm.
Kāpēc alerģisko cilvēku skaits pasaulē arvien pieaug? Alerģiju izplatību veicina pārtikai pievienotie konservanti, krāsvielas, gaisa piesārņojums un citi faktori.
Alerģija var gan iedzimt, gan parādīties dzīves laikā, parādīties pēkšņi, bez redzama iemesla.
Mazi bērni patiešām ir daudz alerģiskāki – bērnības alerģijas simptomi var pazust, kļūstot vecākam, bet tas nenozīmē, ka varam nepievērst uzmanību savai alerģijai, cerot, ka tā pāries pati no sevis! Neārstēta alerģija gadu gaitā var pāraugt astmā, un tās jau ir neatgriezeniskas izmaiņas veselībā.
Svarīgi jau laikus saprast, kas ir alerģija un no kā tā radusies. Jāpievērš uzmanība ieilgušam klepum vai iesnām — varbūt tās ir alerģijas pazīmes.
Ja ir aizdomas par alerģiju, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai alergologa, kurš nosūtīs veikt analīzes, lai noteiktu, uz kādu alergēnu organisms reaģē. Viena no iespējām ir īpaša asinsanalīze, bet tiek veikti arī tā saucamie provokācijas testi, kad novēro organisma reakciju uz pašu alergēnu. Kurš no testiem nepieciešams, katram pacientam individuāli noteiks ārsts.
Ziedi un saulīte – draugi vai ienaidnieki?
Pavasarī līdz ar sauli un pirmajiem ziediem lielai daļai no mums jāsaskaras ar alerģiju, ko izsauc tieši dabas mošanās – zied koki un krūmi. Piemēram , zied bērzi un ļoti daudziem cilvēkiem ir alerģija tieši no bērzu ziedēšanas!
Kā stāsta speciālisti, pavasara alerģijas laiks sākas jau martā ar alkšņu ziedēšanu, tad zied lazdas, tad stafeti pārņem bērzi, dažādas nezāles, labība – viss, kas zied vasarā. Tikai uz rudeni ziedputekšņu izraisītās alerģijas samazinās.
No pārtikas, kas izraisa alerģiju, var izvairīties, bet nevar katru pavasari aizbraukt uz kalniem, slēpot, piemēram, un gaidīt, kad Latvijā ziedēšana beigsies. Turklāt ziedputekšņi ir arī pilsētā.
Ko darīt? Eksperti atklāj interesantu faktu – ziedputekšņu koncentrācija gaisā rīta pusē lielāka ir lauku rajonos, bet vakaros palielinās pilsētā. Tas nozīmē – ja dzīvo pilsētā, telpas vēdini no rīta, bet, ja laukos – vakarpusē.
Vēl viens paņēmiens, kā pasargāt sevi no nīstajiem ziedputekšņiem, ir valkāt aizsargbrilles, kaut vai tās pašas saulesbrilles, jo acs gļotāda ir ļoti uzņēmīga pret gaisā virmojošajiem alergēniem.
Tāpat speciālisti iesaka katru vakaru mazgāt matus. Ziedputekšņi sakrājas matos, un, ja ir alerģija, vēlams tos vakarā izmazgāt.
Ziedputekšņi nav viss, ar ko daba moka alerģiskos cilvēkus pavasarī un vasarā. Sauļošanās sezona arvien vairāk cilvēkiem tuvojas roku rokā ar vēl kādu kaiti – alerģiju pret sauli. Jā, ir arī tāda alerģija. Cilvēkiem, kas ir alerģiski pret sauli, par labāko draugu vasarā kļūs saules aizsargkrēms, saulesbrilles un platmale. Arī šādā ekipējumā iespējams pilnvērtīgi izbaudīt vasaru, turklāt bez uzmācīgajām pumpām, niezes un acu asarošanas.
Kā sadzīvot
Mazi bērni visbiežāk sirgst ar pārtikas alerģiju, kuras simptomi pieaugot samazinās. Lielākie pavasara alerģijas – ziedputekšņu – upuri ir tieši jaunieši.
Alerģiju nevar izārstēt, bet var samazināt simptomus. Pirmais, ko varam darīt, ir stiprināt imūnsistēmu. Tāpat jācenšas izvairīties no alerģijas izsaucējiem. Izvairīšanās būs labākās zāles – diemžēl, ja ir alerģija pret kaķiem, jāsamierinās, ka kaķītis mājās nedrīkst dzīvot – pat ne īsspalvainais.
Bet ko darīt, ja ir alerģija pret, piemēram, apelsīniem? Jāēd āboli! Jāmēģina atrast citus augļus, kas garšo alerģisko vietā. Sevis kontrolēšana ir labākais veids, kā novērst alerģijas simptomus.
Izplatītākie alerģiju veidi
• Pārtikas alerģija — visbiežāk alerģija ir pret pienu, olām, baltajiem kviešu miltiem, zivīm, vistas gaļu, riekstiem, pētersīļiem, tomātiem, zemenēm un citrusaugļiem.
• Ziedputekšņu alerģija — tipiska pavasara alerģija. Visbiežāk rodas no lazdām, alkšņiem, bērziem, graudzālēm, papelēm un visu viedu ziedošajiem kokiem.
• Saules alerģija — var parādīties vasarā ādas apsārtumu, asarojošu acu veidā. Ja sirgsti ar saules alerģiju, neaizmirsti saulē lietot aizsargkrēmus un kvalitatīvas saulesbrilles!
• Ūdens alerģija — ļoti reta un grūti ārstējama.
• Alerģija pret lateksa izstrādājumiem.
• Alerģija pret sadzīves ķīmiju — veļas pulveriem, telpu uzkopšanas līdzekļiem, kosmētiku. Aptiekās nopērkama speciāla videi draudzīga sadzīves ķīmija.
• Alerģija pret putekļu ērcītēm — arvien izplatītāka alerģija. Putekļu ērcītes pilnībā iznīcināt nevar, bet var samazināt to skaitu, neaizraujoties ar paklājiem, mīkstām mēbelēm, spilveniem un līdzīgiem interjera priekšmetiem, regulāri tīrot putekļus. Speciālisti iesaka iznīcināt putekļu ērcītes, kuras krājušās plīša rotaļlietās, ieliekot rotaļlietas saldētavā, kur putekļu ērcītes aukstumā iet bojā.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!