Piektdienas rītā Viļņas krievu kopiena, Antakalņa kapsētā, pieminēja tā saukto Uzvaras pār fašismu dienu – ceļš, kas ved uz karavīru kapiem, bija izrotās ar svecēm un ziediem, skan krievu militārās dziesmas, un uz celiņa ir izvietotas krievu karavīru fotogrāfijas.
Tobrīd netālu no kapsētas tika dalīti prezervatīvi. Organizācijas “Gaismas vilki”, kas veica šo kampaņu, pārstāvis sacīja, ka prezervatīvi tiek dalīti, lai nerastos tādi cilvēki kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“Pasaules kopējās drošības labad. 1952. gadā pirmajos mēnešos šādas kampaņas nebija, bet desmitajā mēnesī piedzima Putins, un mēs nevēlamies atkārtot šo kļūdu, tāpēc izplatām prezervatīvus,” medijiem pastāstīja organizācijas pārstāvis Vidmantas.
Tos, kas gāja uz kapsētu ar neļķēm, sagaidīja vīrietis, kurš bija ģērbies džemperī, uz kura vienā pusē bija zīme “Krievija”, bet otrā – Lietuvas trīskrāsainais karogs.
80 gadus vecs vīrietis, kurš ieradās Antakalņa kapos, žurnālistam pastāstīja, ka viņa tēvs cīnījās Otrajā pasaules karā, tāpēc viņš nevar nesvinēt šo dienu. Viņš runāja krieviski.
“Es godinu sava tēva piemiņu, neko nevaru padarīt, visa ģimene svin. Es nodevu šo tradīciju saviem bērniem un mazbērniem,” sacīja vīrietis.
Viņš apgalvoja, ka viņa tēvs palīdzēja atbrīvot Berlīni un Prāgu.
“Visa pasaule šeit svinēja. Jūs esat dzīvi tikai tāpēc, ka viņi nomira,” žurnālistiem sacīja sieviete, kas slaucīja asaras pie kapiem.
Pie kapsētas ieejas dežūrēja policija un Viļņas pašvaldības sabiedriskās kārtības pārstāvji. Netālu no kapiem stāvēja atkritumu mašīna ar uzrakstu “Neļķēm, svecēm un padomju nostalģijai”.
Kāds cits netālu no kapsētas sastaptais vīrietis pastāstīja, ka viņa vectēvs gājis bojā Liepājā. Viņš teica, ka svin Uzvaras dienu.
“Ja nebūtu šo cilvēku, es nebūtu dzīvs, man nebūtu izglītības, man nebūtu bērnu. Es cienu šos cilvēkus, šis fašisms ir prātu mulsinošs, tam nevajadzētu notikt,” sacīja vīrietis.
Antakalņa kapsētā ieradās Kazimieras Juraitis un Erika Švenčioniene, kuri tiek tiesāti par palīdzēšanu citai valstij rīkoties pret Lietuvu, kā arī prokrieviskais aktīvists Laurins Rageļskis, kurš tiek tiesāts par naida kurināšanu.
Kā medijiem pastāstīja Viļņas apgabala policijas komisariāta pārstāve Loreta Kairiene, kāds vīrietis netālu no Antkalņa kapiem piesaistīja policistu uzmanību, jo viņam bija padomju medaļas. Amatpersonas turēja aizdomas, ka vīrieša medaļas, iespējams, saturēja aizliegtus simbolus.
“Vīrietim bija dažādas medaļas, ordeņi, iespējams, padomju, tāpēc virsnieki vīrieti aizveda, lai aprunātos,” sacīja L. Kairiene.
Pastiprināti policijas spēki gaidīšanas režīmā
Kad Krievija piemin Uzvaras pār fašismu dienu, daļa krievu kopienas Lietuvā parasti apmeklē Antakalņa kapsētu galvaspilsētā, lai apciemotu Otrā pasaules kara dalībnieku, kuri cīnījās Padomju Savienības pusē, kapus.
Kā iepriekš Elta pastāstīja Viļņas apgabala Galvenā policijas komisariāta pārstāvis Tomas Bražēns, policija uzrauga, vai kibertelpā netiek koplietoti aizliegti simboli, un piektdien publiskās vietās dežūrē pastiprināti policijas spēki.
Savukārt Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) ziņoja, ka, tuvojoties Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju 80. gadadienai, Krievijas izlūkdienesti varētu organizēt provokācijas un informatīvus uzbrukumus pret Lietuvu. VSD ieskatā, provokāciju un informatīvo operāciju mērķis ir izraisīt bailes un paniku sabiedrībā, kā arī veicināt neuzticēšanos valsts lēmumiem un institūciju darbam.
Lietuvas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par nacistu, komunistisko, totalitāru vai autoritāru režīmu simbolu izplatīšanu vai izvietošanu. PSRS vai Lietuvas PSR karoga vai ģerboņa, karogu, zīmju vai formas tērpu, padomju sirpja un āmura simbola, padomju sarkanās piecstaru zvaigznes simbola izplatīšana, izmantošana sapulcēs, sabiedriskās vietās vai citāda publiska demonstrēšana, kā arī PSRS vai Lietuvas PSR himnas publiska atskaņošana — uzliek naudas sodu fiziskām personām no 300 līdz 700 eiro, bet juridisko personu vadītājiem vai citām atbildīgām personām — no 600 līdz 1200 eiro.
Krievijā un krievu kopienās 9. maijs tiek svinēts kā Uzvaras diena pār nacistisko Vāciju. Eiropā Otrā pasaules kara beigas tika pieminētas dienu iepriekš, 8. maijā.
Pēc Otrā pasaules kara beigām Lietuva palika Padomju Savienības sastāvā, kas to okupēja un veica represijas pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem.
Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks apgalvo, ka viņam nav informācijas, ka Lietuvā piektdien, kad Krievija svin Uzvaras dienu, būtu fiksētas kādas provokācijas.
“Šķiet, ka policija un VSD ir paveikuši savu darbu, vismaz šodien mums noteikti nav informācijas, ka būtu radušās kādas problēmas vai provokācijas, un es ceru, ka tādas arī nebūs,” piektdien žurnālistiem sacīja premjerministrs.
“VSD jau vairākas nedēļas seko līdzi situācijai un, acīmredzot, lielāks provokāciju drauds nav no tiem cilvēkiem, kuriem joprojām ir tāda tieksme svinēt 9. maiju kā uzvaru Lielajā Tēvijas karā un tamlīdzīgi, bet gan no tiem, kuriem tas tiešām nepatīk un šī iemesla dēļ varētu rasties kaut kādas kautiņi vai sadzīves strīdi,” sacīja G. Paluckas.
