1975. gada 6. oktobrī Kijivas Dinamo izcīnīja galveno Eiropas kausa balvu – Superkausu. Kijivā Dinamo pārspēja Minhenes Bayern.
Tajos gados UEFA Superkauss tika izspēlēts divās spēlēs. Tikās Čempionu kausa (tagad Čempionu līga) un Kausu ieguvēju kausa ieguvēja (vairs nenotiek) – Minhenes Bayern un Kijivas Dinamo. Maču Vācijā sensacionāli uzvarēja kijivieši, pateicoties Blohina brīnumvārtiem – 1:0.
Atbildes spēle Kijivā notika 6. oktobrī. Mačs izraisīja neticamu ažiotāžu – ar 100 000 ietilpību Centrālajā stadionā (Olimpiyskij) tika saņemti 650 000 biļešu pieteikumu! Kijivas komanda vēlreiz uzvarēja – 2:0, un atkal Blohins guva abus vārtus.
Tā šo cīņu atcerējās Jakovs Pogrebņaks, kurš tajos gados pēc Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmā sekretāra Vladimira Ščerbicka norādījuma atbildēja par Kijivas komandu.
“Esmu redzējis gandrīz visas Dinamo mājas spēles, taču šī ar Bayern bija īpaša. Kad Blohins guva otros vārtus un kļuva skaidrs, ka Dinamo uzvaru neizlaidīs, es paskatījos uz Ščerbicki, un viņam acīs spīdēja asaras. Viņš bija tāds cilvēks – stingrs, bet arī sentimentāls. Mēs bijām tikpat laimīgi kā vecāki, kuriem tikko bija piedzimis bērns. Tad viņi uzaicināja Lobanovski un Baziļeviču uz vakariņām. Nedaudz padzērām. Es – vīnu, Ščerbickis – glāzi degvīna. Lobanovskis, manuprāt, arī dzēra šņabi.
Kā stimulēja Dinamo? Pirms visām svarīgajām spēlēm ierados bāzē. Lobanovskis runāja: “Jakov Petrovič, mums vajag tik daudz automašīnu un dzīvokļu.” Es jautāju: “Un kam?” Viņš: “Mēs to paši izdomāsim.” Tā tas bija arī pirms Superkausa. Manuprāt, runa bija par piecām automašīnām (izsniedza Volgas un žiguļus), četrus dzīvokļus un 10 000 rubļu prēmijām
