Pagājušā gada rudenī Spāniju skāra postošas vētras un gāja bojā daudzi cilvēki. Viens no šiem nāves gadījumiem tagad piesaista lielu uzmanību.
Vairāk nekā četras desmitgades Migels Moraless Molina Spānijā tika uzskatīts par bezvēsts pazudušo. 2016. gadā vīrieti no Durkalas pilsētas Andalūzijā tiesnesis pat oficiāli pasludināja par mirušu pēc viņa ģimenes lūguma īpašuma tiesību administrācijas ietvaros. Daudz par agru, kā izrādās.
Divu meitu tēvs vēl pirms dažiem mēnešiem bija dzīvs. Tagad viņš ir identificēts kā viens no vairāk nekā 230 upuriem, kas cietuši postošajā vētrā pagājušā gada rudenī Valensijas reģionā. Pērn novembrī, neilgi pēc 2024. gada 29. oktobra vēsturiskajiem plūdiem, viņa līķis tika atrasts applūdušajā apelsīnu birzī netālu no Valensijas metropoles – gandrīz 500 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no vīrieša dzimtās pilsētas.
Par neparasto atrisinājumu pazudušās personas lietā nedēļas nogalē ziņoja laikraksti “El País” un “El Mundo”. Upura identitāte – vīrieša, “kurš nomira divreiz”, kā vēstīja El País, – tika neapšaubāmi apstiprināta, pamatojoties uz pirkstu nospiedumiem, paziņoja varas iestādes, atsaucoties uz ekspertīzēm.
Viņa abām meitām Džesikai un Sārai bija tikai pieci un divi gadi, kad toreiz 34 gadus vecais vīrietis 1984. gada augustā pazuda bez vēsts Durkalā Granadas provincē. Pēc paziņu stāstītā, Migels gadiem ilgi dzīvojis kā bezpajumtnieks zem tilta Valensijā. Uzmanību viņš nepiesaistīja, jo viņam nebija dokumentu, acīmredzot viņš nekad nebija apmeklējis ārstu un nekad, piemēram, nebija izņēmis naudu no bankas.
Policijas zvans ar ziņu, ka nesen miris viņas vīrs, kurš pazudis bez vēsts, Mariju Monseratu lielākoties atstāja mierīgu, izdevumam El Mundo pastāstīja viņa bijusī dzīvesbiedre un pensionēta apkopēja. Migels lietoja narkotikas un rupji izturējās pret viņu vairākas reizes. “Viņš mani sita atkal un atkal. Pat viņa vecāki man teica: šķirieties ar viņu vai viņš tevi nogalinās.”
Montserrata izturēja ilgu laiku, bet neilgi pirms viņa pazušanas viņa iesniedza šķiršanās pieteikumu – pēc tam, kad viņš viņai uzbruka ar nazi, lai gan viņa turēja rokās vienu no abiem bērniem. “Mēs kaut kā vienmēr domājām, ka viņš joprojām ir dzīvs,” intervijā “El País” sacīja meita Sāra. “Bet es nekad neesmu gribējusi viņu meklēt.”
