Andrejdiena tautas tradīcijās un latviešu mitoloģijā tiek uzskatīta par vienu no gada laimīgajām dienām. Latvijā joprojām viens no populārākajiem personvārdiem ir Andrejs.
30. novembris ir Andrejdiena, oficiāli ar šo dienu beidzas veļu laiks. Latviešu mitoloģijā Andrejdiena pielīdzināta saulgriežiem, kad saules un mēness savstarpējais novietojums dod spēcīgu enerģiju, kas savukārt lieliski noder zīlēšanai un dažādām burvestībām. Jaunavai šajā dienā vajadzēja pagatavot ēdienu, vakarā uzklāt galdu divām personām, novietot pie galda lielu spoguli (gaidāmā ciemiņa vietā) un iedegt pie spoguļa divas sveces.
Ap divpadsmitiem naktī apsēsties pie galda un aicināt savu līgavaini piebiedroties. Ticēja, ka spogulī parādīsies līgavaiņa tēls, kurš pavadīs ar savu nākamo sievu sarunās visu nakti līdz saullēktam.
Andreja vakarā priekš gulēt iešanas vajaga nobērt zem gultas labību un teikt: “Svētais Andrej, parādi man manu nākamo!” Tad bez vārda runas aizmigt, kas sapņos parādīsies, tas būs izredzētais.
Ja Andreja vakarā noēd ābolu ar visu kātiņu, tad sapnī redzēs savu nākošo vīru/sievu.
Andreja vakarā sienā jāiesit nagla. Kas pirmais tur pakārs drēbes, būs meitai nākamais vīrs.
Andreja naktī jāsaraksta uz papīra gabaliņiem pazīstamo puišu vārdi. Rītā neskatoties jāizvelk kāds papīra gabaliņš. Kura vārdu izvelk, tas būs nākamais vīrs.
Zīlēja arī par nākotni, vēroja laikapstākļus, piebūra bagātību, veiksmi, ar dažādiem rituāliem aizbiedēja ļaunos garus. Lai izzinātu, kurš cilvēks ir vislielākais ienaidnieks,
Andreja vakarā ēdot vajaga maizes druskas aizbērt azotē un gulēt ejot ietīt tās mutautiņā un palikt pagalvī. Kas druskas sapnī ņems, būs visļaunākais cilvēks.
Kādi Andreji, tāda visa ziema. Ja Andrejos salst – ziemā sagaidāms stiprs sals. Ja līst – ziema būs maiga un atkušņaina. Ja ap Andrejiem skaidras pilnmēness naktis, tad ziema būs sniegaina, bet maijs silts un lietains.
Vēji iezīmē valdošos ziemas vēju virzienus un šīs dienas ir durvis ziemas vējiem, kas atnes turpmāko mēnešu galvenās tendences.
Kas jāēd Andrejdienā? Cūkgaļa ar putru būs tieši tas, kas piemērots šai dienai pēc sentēvu tradīcijām. Tā kā šī diena ir pielīdzināta Vecgadam, arī vispārējā ēdienkarte ir tāda pati – cūkas šņukurs, zirņi, speķītis un rauši.
