Karš pret Ukrainu, kas notiek jau trešo gadu, arvien vairāk maksā Krievijas nodokļu maksātājiem.
2024. gada pirmajā pusē federālais budžets aizsardzības pozīcijām iztērēja rekordlielus 5,3 triljonus rubļu (100 rubļi ir 1 eiro) aprēķinājis Vācijas Starptautiskās drošības pētījumu institūta pētnieks Janis Kluge, pamatojoties uz elektroniskā budžeta sistēmas datiem.
Salīdzinot ar to pašu laika posmu iepriekš, Krievijas militārie izdevumi pieauga par 36% jeb 1,4 triljoniem rubļu. Saskaņā ar Kluges aprēķiniem valdība armijas uzturēšanai un ieroču iegādei vidēji nedēļā iztērēja 203 miljardus rubļu, dienā 29 miljardus rubļu jeb 1,2 miljardus rubļu stundā.
Rezultātā 6 mēnešu laikā militārā mašīna “apēda” gandrīz pusotru valsts ekonomikas atbalsta programmas gada budžetu (3,89 triljonus rubļu), vairāk nekā trīs visas valsts augstākās izglītības sistēmas gada budžetus ( 1,546 triljoni rubļu), 18 valsts projekta “Veselības aprūpe” gada budžeti (290 miljardi rubļu) un vairāk nekā 90 gada budžetus tipiskam nabadzīgam reģionam – piemēram, Tivas Republikai (56 miljardi rubļu).
“Īpaši strauji,” norāda Kluge, cēlušies slepenie izdevumi, kas galvenokārt attiecas uz ieroču iegādi frontei: tie ir aptuveni 1 triljons rubļu ceturksnī. Budžeta atklātajā daļā finansējums valsts aizsardzības pasūtījumiem pieauga par 54% salīdzinājumā ar pagājušo gadu un par 126% salīdzinājumā ar 2022.gadu.
Izdevumi par maksājumiem militārpersonām, tostarp par masveida “brīvprātīgo” un līgumkaravīru vervēšanu, ar kuriem Kremlis kompensē frontes līnijas zaudējumus, pieauga par 25% salīdzinājumā ar pagājušo gadu un par 175%, salīdzinot ar 2022. gadu.
Visbeidzot, izdevumi starptautiskajai militāri tehniskajai sadarbībai ir “dramatiski” pieauguši, kas var ietvert finansējumu munīcijas un raķešu iegādei no Irānas un KTDR, atzīmē Kluge. Pēc viņa aplēsēm, tas Krievijas budžetam pirmajā ceturksnī izmaksāja gandrīz 120 miljardus rubļu, bet otrajā – vairāk nekā 150 miljardus.
Sākotnēji valdība 2024. gada budžetā iekļāva militāros izdevumus 10,8 triljonu rubļu apmērā, un to īpatsvaram kopējos izdevumos – gandrīz 30% – tam bija jābūt rekordam kopš Padomju Savienības laikiem. Bet, ja koncentrējamies uz budžeta piešķīrumu sezonalitāti un vēsturiskajiem datiem, tad faktiski militārie izdevumi varētu pārsniegt šo līmeni gandrīz par trešdaļu, lēš Kluge: līdz gada beigām tie varētu sasniegt 13,3 triljonus rubļu jeb 7-8% no IKP, kas atbilst Āfrikas militāro diktatūru līmenim (8,2% no IKP Alžīrijā, 6,3% no IKP Dienvidsudānā).
Pagaidām Krievijas budžets neizjūt sāpes no militārajiem izdevumiem, kas, salīdzinot ar 2021. gadu, ir trīskāršojušies. Četros no šā gada astoņiem mēnešiem federālā kase bija ar pārpalikumu (ieņēmumi pārsniedza izdevumus), un uzkrātais kopējais deficīts augusta beigās bija tikai 331 miljards rubļu, kas ir viena sestā daļa no gada plāna.
Taču naftas cenu kritums varētu kļūt par budžeta problēmu, norāda Rosbank analītiķi: Krievijas Urals markas barela cena septembrī pirmo reizi kopš gada sākuma nokritās zem 60 dolāriem par barelu un nokritās par 18. % salīdzinājumā ar augusta beigām. Finanšu ministrija uz naftu balstīto budžetu noteica 70 dolāru apmērā, un varas iestādes šo cenu iekļauj nākamā gada plānos. Pašreizējais naftas līmenis “noteikti nav ērts federālajam budžetam”, īpaši saistībā ar “speciālās militārās operācijas izdevumiem”, norāda Rosbank.
