Sestdienas, 21.jūnija agrā rītā, būs saulgrieži jeb solstīcija un Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskā vasara.
Vasaras saulgrieži, kad ir gada garākā dienasgaisma un īsākā nakts, tiek uzskatīti par astronomiskās vasaras sākumu ziemeļu puslodē. Pēc šī datuma dienas kļūst īsākas un naktis garākas. Vasaras saulgrieži tradicionāli iekrīt pirmā vasaras mēneša beigās. Parasti tas ir 20. vai 21. jūnijs, ārkārtīgi reti – 22. jūnijs.
Pēc ekspertu domām, saulgriežu parādība ir saistīta ar Zemes ass sasvēršanos attiecībā pret Sauli par 23,5 grādiem. Tāpēc, kad Zeme griežas ap zvaigzni, viena puslode nosveras prom no Saules, bet otra pret to.
Kā zināms, kalendārs dala vienu gadu 365 dienās. Bet patiesībā kopējais Zemes apgriezienu periods ap Sauli ir nedaudz garāks: 365 dienas, 5 stundas, 48 minūtes un 45 sekundes. Bet, lai noapaļotu kalendāru, tika ieviests garais gads. Tomēr šeit rodas neliela problēma: četras reizes 5 stundas, 48 minūtes un 45 sekundes ir 23 stundas un 15 minūtes, tas ir, 45 minūtes pietrūkst pilnai dienai.
Zinātniskais rakstnieks Bens Tērners skaidroja, ka, lai ņemtu vērā šīs izmaiņas, kalendārs tiek “atiestatīts”, izlaižot lēcienu ik pēc 400 gadiem, un nākamā “atiestatīšana” ir gaidāma 2100. gadā. Tādējādi izrādās, ka turpmākos 75 gadus katrā garajā gadā saulgrieži iestāsies par 18 stundām agrāk nekā iepriekšējie.
Šogad 21.jūnijs būs gada garākā diena. Dienas garums Rīgā sasniegs 17 stundas un 52 minūtes, pārējā Latvijā tas būs no 17 stundām un 33 minūtēm Augšdaugavas novada dienvidos līdz 18 stundām un 12 minūtēm Valmieras novada ziemeļos, liecina informācija portālā “timeanddate.com”.
Nakts uz sestdienu būs gada īsākā nakts, tās ilgums Rīgā būs sešas stundas un astoņas minūtes, citviet valstī – no piecām stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā, Valmieras novadā pie Igaunijas robežas, līdz sešām stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā, Augšdaugavas novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.
21.jūnijā Rīgā saule lēks plkst.4.29, rietēs plkst.22.21. Visagrāk – plkst.4.10 – saule lēks Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt visvēlāk – plkst.4.48 – saule lēks Latvijas dienvidrietumos, jūras krastā Dienvidkurzemes novadā.
Agrākais saulriets saulgriežos gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur Baltkrievijas pierobežā saule rietēs jau plkst.21.58, bet vēlākais saulriets būs Latvijas ziemeļrietumos, kur pie jūras Ventspils novadā saule rietēs plkst.22.36.
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par sešām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu.
Gadu sadalot ceturkšņos atbilstoši saules spīdēšanas ilgumam, saulgrieži ir vasaras vidus. Gada gaišākais ceturksnis noslēgsies augusta sākumā, savukārt astronomiskā vasara turpināsies līdz 22.septembrim.
Zināms, ka vasaras saulgriežu dienai bijusi liela nozīme visām tautām, kuras dzīvoja saskaņā ar dabas cikliem un ņēma tos vērā savā ikdienā. Ir arī dažādi ticējumi, noteikumi un ierobežojumi, kas saistīti ar šo dienu.
Ko nav vēlams darīt saulgriežu dienā?
Tiek uzskatīts, ka nakts pirms un pēc vasaras saulgriežiem ir īpašs laiks, un tāpēc gulēšana brīvā dabā nav vēlama. Senči ticēja, ka ļaunie gari var apgrūtināt dzīvi un sabojāt veselību.
Nedrīkst spēlēties ar uguni. Ņemot vērā, ka vasaras saulgrieži tradicionāli asociējas ar uguni un sauli, lieku liesmu izmantošana var atnest nelaimi.
Šajā dienā jums nevajadzētu strīdēties – tas var piesaistīt negatīvu enerģiju.
Šajā dienā nav vēlams pavadīt laiku vienatnē. Labāk ir būt citu cilvēku ielenkumā, lai izvairītos no skumjām, negatīvisma un sliktas enerģijas.
