Mājsaimniecību bagātība pasaulē pēc trīs gadu rekordpieauguma šogad nominālā izteiksmē varētu samazināties par vairāk nekā 2%. Tas būs lielākais mājsaimniecību turēto finanšu aktīvu vērtības kritums kopš 2008. gada globālās finanšu krīzes, teikts apdrošināšanas giganta Allianz ziņojumā.
Taču, atšķirībā no notikumiem pirms 14 gadiem, kam sekoja salīdzinoši ātra atveseļošanās, šobrīd vidēja termiņa perspektīvas neizskatās īpaši cerīgas, brīdina Allianz. Finanšu aktīvu nominālvērtības vidējais gada pieaugums laika posmā līdz 2025. gadam ir sagaidāms 4,6% līmenī, pretstatā 10,4% iepriekšējos trīs gados.
Situāciju vēl vairāk sabojā augstā inflācija, kas grauj aktīvu reālo vērtību. Pēdējais šogad samazināsies par 10%. Un turpmākajos gados inflācija var turpināt “apēst” bagātības nominālo pieaugumu: daudz kas būs atkarīgs no tā, vai centrālajām bankām izdosies nomākt patēriņa cenu pieaugumu un kā finanšu tirgi reaģēs uz to politiku.
Globālā inflācija šogad varētu sasniegt 8,8%, otrdien precizētajā prognozē brīdināja SVF, bet nākamgad – 6,5%. Pērn tas bija 4,7%.
Šo negatīvo faktoru rezultātā šis gads var kļūt par pagrieziena punktu globālās labklājības veidošanās tendencē, jo nav būtisku iemeslu, kas varētu mainīt situāciju uz labo pusi, brīdina Allianz:
Karš Ukrainā ir iedragājis atveseļošanos no Covid pandēmijas un apgriezis pasauli kājām gaisā: inflācija ir nikna, trūkst enerģijas un pārtikas, un monetārās stingrības dēļ ekonomika un tirgi sarūk.
Pēdējais faktors izraisīja ievērojamu kritumu akciju tirgos visā pasaulē, kas kopš 2020. gada pavasara uzrādīja strauju kāpumu pēc COVID, kā arī obligāciju tirgos, kuru ienesīgums paaugstinājās līdz vairāku gadu maksimumiem. Piemēram, 10 gadu ASV Valsts kases obligācijām tie sasniedza 4% – tāpat kā 2008. krīzes gadā.
Akciju tirgus investoriem atnesa milzīgus zaudējumus. Līdz ar to amerikāņu Nasdaq Composite indekss, kurā ietilpst investoru iemīļotākās tehnoloģiju akcijas – Apple, Microsoft, Alphabet, Tesla u.c., no 2021. gada beigās sasniegtā maksimuma nokrities jau par 35%. No lokālā dibena jūnijā tas koriģējās uz augšu, bet pēc diviem mēnešiem atkal sāka kristies un šonedēļ nokrita zem jūnija minimuma, atkal pārvēršoties ”lāču” trendā.
S&P 500 indekss ir zaudējis 25,2% no augstākā līmeņa pašā gada sākumā, un investoriem nav kur paslēpties: pēdējā gada laikā no 11 nozaru indeksiem, kas to veido, pozitīvā teritorijā palika tikai enerģijas akcijas (un to cena pēdējā mēneša laikā ir samazinājusies).
Enerģētikas krīzes skartās Eiropas Stoxx 600 kritās par 21,5%. Ķīnas CSI 300 indekss krītas kopš 2021. gada vidus, un šogad, ko raksturo daudzmiljonu dolāru pilsētu bloķēšana, spēcīga ekonomikas lejupslīde un nekustamā īpašuma tirgus krīzes padziļināšanās, tas kritās par 23,4%.
Pasliktinās arī privātpersonu parādu situācija, atzīmē Allianz. 2021. gada beigās globālais mājsaimniecību parāds bija 52 triljoni eiro, un jau pērn, kad inflācija izkļuva no kontroles, tas pieauga par 7,6%. Tas ir krietni virs ilgtermiņa vidējā (4,6%) un 2020. gada līmeņa (5,5%).
Ne tikai 2022. gads, bet arī nākamie gadi atšķirsies no iepriekšējās tendences, brīdina Allianz:
Sabiedrisko līgumu pārbauda krīze, kas saistīta ar dzīves dārdzības pieaugumu. Politikas veidotājiem ir neticami grūts uzdevums pārvarēt enerģētikas krīzi, nodrošināt zaļo pāreju un atbalstīt ekonomisko izaugsmi, kamēr centrālās bankas no visa spēka spiež uz bremzēm. Politikā kļūdām nav vietas.
