Krievijas armijas rudens ofensīva Donbasā, kuras rezultātā kopš iebrukuma sākuma bija rekordliels upuru skaits, uzlika lielu slogu federālajam budžetam.
Trešajā ceturksnī budžeta izdevumi pozīcijā “valsts aizsardzība” sasnieguši nebijušus 4,328 triljonus rubļu, pēc “Elektroniskā budžeta” datiem aprēķinājis Vācijas Starptautiskās drošības pētījumu institūta pētnieks Janis Kluge.
Salīdzinot ar otro ceturksni, militārā budžeta izdevumi pieauga par 80%, bet gada izteiksmē – par 53%. Vidēji armijas uzturēšanai un ieroču iegādei Krievijas valdība jūlijā-septembrī iztērēja 329 miljardus rubļu (1 eiro ir aptuveni 100 rubļu) nedēļā, 47 miljardus rubļu dienā jeb 1,96 miljardus rubļu stundā.
Gan atklātie, gan slepenie tēriņi pieauga par desmitiem procentu, kā izriet no Klūges aprēķiniem: publiskajā budžeta daļā aizsardzībai iztērēts 1,381 triljons rubļu (+71% salīdzinājumā ar otro ceturksni), bet slēgtajā daļā – 2,947. triljonu (+131%).
Rezultātā vienā ceturksnī “kara mašīna” apēda gandrīz trīs visas valsts augstākās izglītības sistēmas gada budžetus (1,546 triljonus rubļu), 15 nacionālā projekta “Veselības aprūpe” gada budžetus un aptuveni 15 valsts budžeta gada budžetus. lieli reģioni, piemēram, Irkutskas apgabals (270 miljardi rubļu) vai Novosibirskas apgabals (333 miljardi).
Izdevumi militārajām algām, tostarp miljonu dolāru prēmijas līgumkaravīriem, kas dodas karā, gada griezumā pieauga par 26% – trešajā ceturksnī līdz 614 miljardiem rubļu.
Ceturkšņa izdevumi postenī “militārā sadarbība ar ārvalstīm”, kas var ietvert izmaksas Irānas bezpilota lidaparātu un Ziemeļkorejas šāviņu iegādei, pieauga līdz jaunam rekordam – 173 miljardiem rubļu. Kopš gada sākuma šiem mērķiem budžetā atvēlēti 1,884 triljoni rubļu, bet pērn – 2,15 triljoni.
Janvāra-septembra kopējā summa, pēc Kluges aprēķiniem, tika izlietota militārām precēm, 7,1 triljons rubļu jeb 27% no visiem federālā budžeta izdevumiem, un līdz gada beigām šī summa varētu pieaugt līdz 11,5 triljoniem. Sākotnēji kārtējā gada budžeta likumā aizsardzībai bija paredzēti 10,7 triljoni rubļu, taču faktiskie izdevumi pārsniegs šo līmeni, pārliecināts Kluge.
2025. gada budžetā Krievijas valdība ir iekļāvusi militāro izdevumu turpmāku palielināšanu vēl par ceturtdaļu, līdz 13,49 triljoniem rubļu. Militāro izdevumu daļa budžetā – 32,5% – būs bezprecedenta kopš Padomju Savienības laikiem. Salīdzinājumam: pirmajā kara ar Ukrainu gadā varas iestādes tērēja 17% no budžeta armijas un ieroču iegādei, 2023. gadā – 19% , bet šogad budžetā bija 29,5%
