Ziemas sezonas vidū, gaidot ziemas sezonas beigas un domājot par pavasari un stādīšanas laiku, senie cilvēki dažādās kultūrās svinēja šo pāreju no aukstā un tumšā laika uz priecīgāku un darbīgāku laiku.
Piemēram, senie ķelti šajā laikā svinēja Pavasara svētkus un godināja savu dievieti Brigitu. Brigita bija attīrīšanās un auglības dieviete. Godināšana norisinājās kā gājiens no ciemiem pār laukiem, pirms stādīšanas lūdzot auglīgu un veselīgu augsni. Senie romieši veltīja savas svinības dievam Luperkam, kas bija ganu un auglības dievs. Līdzīgi kā ķelti, ari romieši velējās auglību un gaismu stādīšanas un sējas laikam.
Izplatoties kristietībai, arī kristieši izlēma, ka šajā laikā nepieciešami svētki par godu gaismai. Kristiešu tradīcijās Sveču diena ir pazīstama arī kā Kunga prezentācija svētnīcā – Jēzus ievešanu svētnīcā 40 dienas pēc dzimšanas. Šajā dienā norisinājās Marijas attīrīšanās rituāls 40 dienas pēc viņas dēla Jēzus dzimšanas. Svētku pirmsākumi meklējami 4.gs. Jeruzalemē, bet Romas baznīcā šie svētki tika ieviesti vēlāk – 449.gadā. Vēl vēlāk – 7.gs. – pāvests Sergijs I ieviesa svētku procesiju ar iedegtām svecēm.
Februāris latviešu kalendārā jau izsenis atzīmēts kā sveču mēnesis un tas iesākas ar Sveču dienu, kas svinama 2.februārī. Tā ir diena pašā ziemas vidū, un, gluži kā jebkuriem citiem latviešu tradicionālajiem svētkiem, arī Sveču dienā ir vērts veikt dažādus rituālus veiksmes, laimes, mīlestības, skaistuma un savu spēju vairošanai.
Ko darīt Sveču dienā? Tradīcijas un citas aktivitātes
Viena no aktivitātēm, ko noteikti ieplānot, ir Ziemassvētku dekorāciju noņemšana, ja neizdarīji to jau Zvaigznes dienā. Ja paļaujas uz ticējumiem, tad Sveču diena ir pēdējā iespēja dekorācijas noņemt. Ja ne, tās jāatstāj līdz pat nākamā gada Zvaigznes dienai, citādāk gaidāma nelaime.
Var piedalīties Svētajā Misē baznīcā. Mūsdienās pirms tās notiek sveču svētīšana un procesija, kas simbolizē Jaunavas Marijas un Jēzus ieiešanu baznīcā. Sveču svētīšanas laikā īpašī svēta visas sveces, ko paredzēts izmantot turpmākā gada laikā.
Daudzviet pasaulē šajā dienā ir populāri gatavot un ēst pankūkas un tamales.
Sveču dienā jādedz konkrētas krāsas sveces
Sveču dedzināšana un liešana noteikti ir galvenā Sveču dienas tradīcija. Ja liet sveces mūsdienās apņemas vien retais, tad iedegt tās noteiktas enerģijas iegūšanai var jebkurš. Svarīgi, lai iedegto sveci mēs nenodzēstu, bet gan ļautu tai pilnībā pašai no sevis izdegt. To nopūšot, mēs it kā apstādinām konkrētās rakstura īpašības ienākšanu sevī.
Kādas krāsas svece kādai rakstura īpašībai jāizvēlas?
Ja kādā dzīves situācijā jums nepieciešamas konkrētas rakstura īpašības, ieteicams izvēlēties attiecīgās krāsas sveci:
sarkanās krāsas svece spēcinās apņēmību;
rozā veicinās pacietību un iecietību;
gaiši pelēkā dos spēju pielāgoties visdažādākajām dzīves situācijām;
sudraba krāsa palīdzēs atklāt iekšējos talantus, paverot jaunas iespējas;
zelta krāsas svece rosinās vīrišķību;
zaļā mudinās uz neatkarību;
zilā dos līdzsvaru un morālo noturību;
tumši sarkanā svece dos prāta skaidrību;
dzeltenā vai oranžā norādīs pareizo virzienu tālākajam dzīves ceļam;
brūnā vai melnā rosinās kārtības mīlestību, sistemātiskumu;
violetā vai tumši zilā veidos individualitāti;
baltā veicinās jutīgumu, saasinās intuīciju.
Katras krāsas svece ir saistīta ar savu enerģētiku. Baltā svece nozīmē tīrību: tā modina visu labo, kas mājo cilvēka sirdī. Sarkanā svece cilvēku iedvesmo, rosina prāta mundrumu, liek cilvēkam kļūt aktīvākam un uzņēmīgākam.
Dzeltenā svece dod siltumu, mieru un labsajūtu, bet vismaģiskākās ir tumši zilās krāsas sveces. Šo sveci dedzina, lai cilvēks spētu labāk izprast sevi – tā it kā paver ceļu pretim viņa zemapziņai.
Sveču dienā ir pat vēlams būt jestriem
Sveču dienā, pēc latviešu tautas ticējumiem, cilvēkiem ir jābūt nedaudz jestriem, jo tikai tādā veidā iespējams veicināt skaistumu un nodrošināt veiksmīgu turpmāko gadu:
Šajā dienā ir labi daudz alus jādzer, lai būtu skaists;
Kas grib iegūt skaistumu, tam Sveču dienā priekš saules lēkta jādzer šņabis;
Sveču dienā meitām jāēd dzērveņu ogas, tad meitas būs skaistas kā ogas;
Ja Sveču dienā dzer alu un šņabi, tad vasaru nenodeg;
Sveču dienā daudz jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs un gads būtu labs.
Mūsu senči ticēja, ka pēc tā, kāds laiks ir Sveču dienā, iespējams prognozēt laiku un ražu visam gadam
Ja Sveču dienā snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus;
ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads;
silts un saulains laiks norāda arī uz agru pavasari;
pilošas pažobeles sola jauku pavasari;
bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt;
aizputināti ceļi nozīmē lielus plūdus pavasarī;
vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru;
miglaina diena sola lietainu vasaru;
piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.
