Kāda 105 gadus veca sieviete saka, ka dziedāšana ir saglabājusi viņas jaunības sajūtu un viņai joprojām ir ambīcijas uzstāties ar koncertu savā aprūpes namā Krū (Crewe, pilsēta Anglijā). Par to raksta BBC
Aivija Hārta ir asi kritizējusi dažus izklaidētājus, ko piesaistījuši aprūpes centra Belong Crewe darbinieki.
Pēc mūža dziedāšanas koros, koncertos un baznīcās Hārtas kundze sacīja, ka varētu atdot profesionāļiem viņu naudu.
“Nē, tie nebija labi,” viņa teica. “Es gandrīz aizgāju no pasākuma. Es būtu to izdarījusi jebkurā laikā.”
“Pieņem dzīvi tādu, kāda tā nāk,” ir viņas padoms jaunajai paaudzei. “Izdariet to labāko, ko varat.”
Hārtas kundze dzimusi Krū, viņa mācījās Bedfordstrītas skolā, kur viņa teica, ka viņu bieži veda uz klases priekšu dziedāt.
Neskatoties uz to, ka viņas tēvs nomira, kad viņai bija četri gadi, viņa sacīja, ka māte vienmēr nodrošināja, ka viņai ir nauda, lai samaksātu par dziedāšanas stundām.
“Mana māte arī varēja dziedāt, bet viņa nebija tāda kā es – atvērta,” Hārtas kundze iesmējās.
Viņa iepazinās ar savu vīru Džordžu deju zālē Krū pilsētā 20 gadu vidū.
“Viņš bija absolūti jauks,” sacīja viņas brāļameita Pema. “Viņi man bija kā mamma un tētis.”
Viņš strādāja Karaliskajos gaisa spēkos pie Crewe Municipal Buildings, un pāris vēlāk pārcēlās uz Prestonu, bet dažus gadus vēlāk viņš nomira.
Dziedāšana joprojām bija Hārtas kundzes aizraušanās, kas turpinās visu viņas mūžu, tostarp uzstāšanos kopā ar Rochdale Band Nantvičas pilsētiņā 1976. gadā.
Viņa atgriezās Krū savos 50 gados un kļuva par skolotāju skolā zēniem ar mācīšanās grūtībām.
“Es viņus mīlēju, tie zēni,” viņa atcerējās. “Man bija ļoti žēl, kad man bija jāiet pensijā.”
Hārtas kundze dzīvoja neatkarīgi līdz 104 gadu vecumam, kad viņa pārcēlās uz Belong Crewe aprūpes centru.
“Viņa noteikti ir raksturs,” sacīja aprūpētāja Emma Spurjē. “Es domāju, ka ikvienam savā dzīvē vajadzētu būt mazliet efejai.”
