Krievija var palaist kosmosā kodolieročus, kas spēs iznīcināt satelītus Zemes orbītā. Šī informācija tika paziņota 14.februārī ASV Kongresā, un par to tika informēti arī Vašingtonas galvenie sabiedrotie. Viņu bažām tiešām ir pamats – Maskava jau iepriekš draudējusi notriekt Rietumu kosmosa pavadoņus, kas tiek izmantoti, lai palīdzētu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Turklāt slepenais Krievijas projektēšanas birojs strādā pie unikāla traucējoša satelīta ar kodolreaktoru izveides. Taču amerikāņu politologi uzskata, ka kongresmeņu izteikumi nav saistīti ar kodolkara draudiem kosmosā, bet gan vienīgi ar politiku.
Zvaigžņu karu gaidās
Izlūkdati, kas izraisījuši ažiotāžu ASV Kongresā, attiecas uz Krievijas īstenoto jauna veida kodolieroču izstrādi izmantošanai kosmosā. To var izmantot pret Rietumu satelītiem zemajā Zemes orbītā. Amerikāņu amatpersonas, ar kurām The New York Times korespondenti apsprieda šo jautājumu, apgalvo, ka šobrīd Vašingtonai nav tādu tehnoloģiju un līdzekļu, kas aizsargātu satelītus no iespējama kodoluzbrukuma kosmosā.
Iespējamā militāro operāciju pārvietošanās ārpus Zemes būtu 1967. gadā ASV, Lielbritānijas un PSRS (kam vēlāk pievienojās vēl 107 valstis) noslēgtā Kosmosa līguma pārkāpums. Šis ir galvenais starptautiskais dokuments, kas regulē kosmosa likumu. Valstis, kas to parakstīja, apņemas neizvietot kosmosā masu iznīcināšanas ieročus (arī kodolieročus) un neiesaistīties tajā militārās darbībās (šīs normas neattiecas uz spiegu satelītiem).
Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā pirmo reizi demonstrēja satelītu galveno lomu mūsdienu karadarbībā, kā arī priekšrocības, ko tie sniedz vienai pusei pilna mēroga militārā konfliktā. Krievijas agresijas atvairīšana kara sākuma stadijā un daudzas veiksmīgas Ukrainas bruņoto spēku operācijas nebūtu notikušas bez atbalsta no kosmosa. Rietumu satelītu un ātrgaitas drošā interneta Starlink savāktie izlūkdati Ukrainas armijai palīdzēja ne mazāk kā ieroču piegādes no ASV un citiem sabiedrotajiem.
Krievija gatavojas
Nav pārsteidzoši, ka izteikumi ASV Kongresā izraisīja asu reakciju Kremlī. Jau 2022. gada oktobrī ANO Ģenerālās asamblejas komitejas sēdes laikā Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Konstantīns Voroncovs draudēja, ka Krievija ir gatava notriekt Rietumu satelītus, kuru informāciju izmantoja Ukrainas armija. Jādomā, ka Voroncovs domāja par Starlink aprīkojumu, kā arī Maxar, Planet Labs un BlackSky (pēdējās trīs kompānijas nodrošina Ukrainas bruņotajiem spēkiem satelītattēlus ļoti augstā izšķirtspējā reāllaikā).
Īsi pirms iebrukuma Ukrainā Krievijas armija izmēģināja pretsatelītu ieroci, ar īpaši konstruētu raķeti veiksmīgi trāpot ilgi snaudušajam kosmosa kuģim Celina-D, kas orbītā tika palaists pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Rezultāts bija tūkstošiem atlūzu, kas, pēc ASV Valsts departamenta preses pārstāvja Neda Praisa teiktā, varētu radīt draudus citiem satelītiem un pat Starptautiskajai kosmosa stacijai.
Pēc aizvakar ASV Kongresā publiskotajiem datiem, par kuriem ziņo ASV mediji, nav skaidrs, vai runa ir par šo raķeti, kas varētu būt aprīkota ar kodolgalviņu, vai par kādu citu jaunu Krievijas ieroču veidu izmantošanu kosmosa telpā.
Tāpat jāatzīmē, ka karam kosmosā Krievija aktīvi izstrādā lāzerieročus, ar kuru palīdzību būtu iespējams ne tikai atslēgt satelītus, bet arī radīt nopietnus traucējumus sakariem, kas tiek veikti, izmantojot satelītus. Wall Street Journal par to rakstīja 2023. gada martā. Šobrīd nav informācijas, kurā stadijā ir Krievijas lāzerieroču izstrāde un cik ilgi tie var radīt briesmas objektiem, kas atrodas Zemes orbītā.
Ja pieņemam, ka Krievija patiešām nolemj izmantot kodolieročus kosmosā, izmantojot to nogādāšanas līdzekļus, kuri jau ir tās rīcībā, rodas jautājums, cik efektīvs un drošs varētu būt šāds trieciens pašas Krievijas kosmosa infrastruktūrai.
Krievijas militārais eksperts Rustems Klupovs uzskata, ka potenciālais kaitējums no šāda trieciena varētu līdzsvarot ieguvumus:
“Kosmosā nav triecienviļņu vai radioaktīvā piesārņojuma. Tomēr elektromagnētiskais impulss ir nopietns drauds absolūti visiem satelītiem. Selektīvi iznīcināt tikai amerikāņu pavadoņus un atstāt krievu neizdosies. Tiks iznīcināts viss grupējums, kas atrodas kosmosā.
Tomēr ne tikai Krievijas raķetes, kas aprīkotas ar kodolgalviņām, var radīt draudus Rietumu satelītiem, kas atrodas Zemes orbītā. 2019. gadā amerikāņu medijs The Space Review, kas prasmīgi aptver kosmosa izpētes jautājumus, runāja par ļoti slepenu satelīta izstrādi ar kodolreaktoru projektēšanas birojā ”Arsenal” Sanktpēterburgā. Projekts saucās “Ekipaž”.
Jaunā satelīta misija ir vadīt elektronisko karu kosmosā un no kosmosa. Pateicoties kodolreaktoram, to var aprīkot ar traucētājiem, kas darbojas plašā frekvenču diapazonā, un pati ierīce teorētiski spēs “nepārtraukti nomākt elektroniskās sistēmas lielās platībās”, traucējot arī ienaidnieka satelītu darbību. Šobrīd gan nav zināms, kurā stadijā ir darbs pie projekta.
Politiskās cīņas elements
Maskavā gan tiek atspēkota Amerikas Kongresā izskanējusī informācija. Paziņojumus komentēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs .Pēc viņa teiktā, šādā veidā Baltais nams cenšas “ar patiesībām unnepatiesībā pamudināt Kongresu balsot par likumprojektu par naudas piešķiršanu”. Peskovs visu stāstu ar Krievijas kodolieročiem kosmosā uzskata par viltīgu politisku triku.
Amerikāņu politoloģe Aleksandra Filippenko uzskata, ka brīdis, kad informācija parādījās, un fakts, ka to pirmais izteica kāds republikāņu kongresmenis, var liecināt par šīs situācijas politisko fonu.
“Iespējams, politiķi, kas izplatīja šo informāciju, ir ieinteresēti parādīt Amerikas sabiedrībai briesmas, kas pastāv, nekonfrontējot Krieviju.. Šobrīd Pārstāvju palātā notiek nopietna cīņa Republikāņu partijas iekšienē – starp trampistiem un pārējiem, mērenāko republikāņu daļu. Šajā sakarā var pieņemt, ka paziņotie izlūkošanas dati ir sava veida instruments neizlēmušo republikāņu pārliecināšanai, lai viņi tomēr balsotu par palīdzības paketi Ukrainai,” atzīmēja eksperte.
Filippenko uzskata, ka biedējošas informācijas publicēšana par kodolkara iespējamību kosmosā cita starpā nepieciešama, lai pārliecinātu amerikāņu sabiedrību. Lai tie republikāņu kongresmeņi, kuri balsos par vairāku miljardu dolāru militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai, savu vēlētāju acīs parādītos nevis kā tērētāji, bet gan kā tie, kas aizstāv amerikāņu intereses, arī kosmosā.
Aģitācija Kongresā
Galvenais izlūkdatu avots par nopietnu draudu ASV un to sabiedroto nacionālajai drošībai bija Kongresa republikāņu partijas pārstāvis Maikls Tērners, Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs. Viņš nesniedza sīkāku informāciju, vien norādot, ka šis jautājums attiecas uz “ārvalstu militārpersonu destabilizējošām spējām, par kurām jāzina visiem Kongresa locekļiem”, un aicināja Baidena administrāciju deklasificēt informāciju.
Tērnera noslēpumainais paziņojums izraisīja satraukumu Kongresā. Tomēr pēc viņa sniegto datu pārskatīšanas daži bija vīlušies. Kā vēsta CNN, viens no Demokrātu partijas pārstāvjiem “ar lielu pieredzi nacionālās drošības jomā” atzīmēja, ka visā savā Kongresā pavadītajā laikā nekad nav bijis liecinieks tik steidzamām tikšanām par šo jomu saistītiem jautājumiem. Taču pēc iepazīšanās ar Tērnera izlūkošanas datiem viņš jutās nedaudz vīlies – informācija, kas tika pasniegta likumdevējiem, neatbilst valdošajai ažiotāžai.
Viņa partijas biedrs Džims Haims, kurš, tāpat kā Tērners, ir Izlūkošanas komitejas loceklis, sacīja, ka informācija par jauniem draudiem ASV patiešām ir svarīga, taču tai nevajadzētu radīt lielas bažas.
Republikāņi arī ir mīkstinājuši savu retoriku. Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons mēģināja nomierināt žurnālistus, sakot, ka “panikai nav iemesla”, un informācija par draudiem bija paredzēta, lai parādītu, ka Amerikas varasiestādes “visu kontrolē”.
