Ziemeļkorejas vadība ir izmantojusi Krievijas starptautisko izolāciju pēc tam, kad Vladimirs Putins uzsāka karu Ukrainā, lai veidotu ciešākas attiecības ar Maskavu.
Pirmā attiecību atkušņa pazīme bija Phenjanas lēmums jūlijā beigt sekot Ķīnas politikas galvenajam virzienam un atzīt DTR un LTR. Pēc tam:
Augustā Kims Čenuns un Putins apmainījās vēstulēm, solot “paplašināt visaptverošas un konstruktīvas attiecības”;
DTR un LTR pārstāvji apsprieda ar Phenjanas amatpersonām priekšlikumu nosūtīt Ziemeļkorejas strādniekus uz okupētajām teritorijām, lai atjaunotu iznīcinātās pilsētas;
Šo otrdien parādījās ASV izlūkdienestu dati, ka Krievija no KTDR sākusi iepirkt “miljoniem artilērijas šāviņu un raķešu”, jo Rietumu sankciju dēļ tā nevar atjaunot savu arsenālu.
Pēc analītiķu un Rietumu diplomātu domām, Phenjana virzās uz Maskavu, lai nodrošinātu savu atbalstu spriedzes pieauguma gadījumā Korejas pussalā. “Krievijas pieaugošajā izolācijā no Rietumiem Phenjana saskata iespēju piesaistīt Maskavu savā orbītā,” sacīja ”Sino-NK” domnīcas Krievijas un Ziemeļkorejas attiecību speciālists Entonijs Rinna. “Ja Kims šobrīd nepārprotami nenostājas Krievijas pusē, ir grūti iedomāties, kad viņam būs tāda iespēja nākotnē.”
Ieroču pirkšana no Ziemeļkorejas vai tās strādnieku izmantošana ir pret to noteikto starptautisko sankciju “nopietns pārkāpums”, saka Ārons Arnolds no Karaliskā Apvienotā Aizsardzības pētījumu institūta. Viņš uzraudzīja sankciju īstenošanu pret KTDR ANO. Taču Krievija tos ir vairākkārt pārkāpusi pagātnē, viņš piebilst.
Krievijas izolācija var veicināt arī ciešāku valstu sadarbību nelegālās ekonomiskās darbības jomā, norāda eksperti. Piemēram, ieroču, narkotiku, kriptovalūtu tirdzniecībā, saka Aleksandrs Gabujevs, Kārnegī Starptautiskā miera fonda vecākais līdzstrādnieks:
”Kontrabanda kļūst par arvien nozīmīgāku Krievijas ekonomikas sastāvdaļu. Ziemeļkoreja ir liela eksperte šajā jomā. Tāpēc ir viegli iedomāties, kā šajā jomā veidosies alianses – īpaši Krievijas Tālajos Austrumos, kur amatpersonām ir daudz lielāka rīcības brīvība”.
Lai gan attiecības starp ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm ir sašķeltas, kāds augsta ranga Rietumu diplomāts cer, ka gadījumā, ja Ziemeļkoreja veiks vēl vienu kodolizmēģinājumu, viņu vienotā nostāja šajā jautājumā “vismaz zināmā mērā” tiks atjaunota. Jautājums ir par to, cik stipri Krievija uztver atsvešināšanos no tā, ko tā dēvē par “kolektīvajiem Rietumiem”. Rinna brīdina: “Ja Krievija sasniegs, kā tā uzskata, punktu, no kura nevar atgriezties, tās sadarbība ar Ziemeļkoreju būs ne ar ko neierobežota.”
Abu valstu tuvināšanās var neiepriecināt Ķīnu, kas nav atzinusi separātiskās republikas, sacīja Vašingtonā bāzētās domnīcas Stimson Ķīnas programmas vadītāja Juna Suņa. Pekina ir nobažījusies par iespējamu konfrontācijas pieaugumu Korejas pussalā starp “ziemeļu trijstūri” (KTDR, Krievija, Ķīna) un “dienvidu trīsstūri” (Dienvidkoreja, Japāna, ASV), viņa atzīmē:
”Ziemeļkoreja vēlas bezierunu atbalstu no Krievijas un Ķīnas. Taču Ķīna to nevēlas, jo vienīgais, pie kā tas novedīs, ir Dienvidkorejas un Japānas vēl lielāka pāreja amerikāņu nometnē”
