Ne visus atjaunotos piļu un muižu dārzus un parkus var dēvēt par vēsturiskiem,- tā ir viena no atziņām, ko Jelgavas pilī notikušajās Zemgales piļu un muižu apsaimniekotāju mācībās pauda lektors – biedrības “Tāšu muiža” vadītājs Juris Zviedrāns.
Mācības, ko organizēja Zemgales Plānošanas reģions, notika ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta LLI-313 “Aizraujošs ceļojums muižu parkos četros gadalaikos”- 4Seasons Parks – atbalstu. Novembrī un decembrī pavisam paredzēti pieci tematiski atšķirīgi nodarbību bloki, kas ietver teorētisku un praktisku zināšanu papildināšanu. Mācību mērķauditorija ir parku apsaimniekotāji, teritorijas plānotāji, īpašnieki, dārznieki un citi interesenti, kuri atbildīgi par parku attīstību un pārvaldību Zemgalē.
Pirmā nodarbība pulcināja gandrīz 60 dalībnieku, kurus lektori – Juris Zviedrāns un ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis iepazīstināja ar Eiropā, tostarp Latvijā, redzamāko piļu un muižu vēsturisko parku un dārzu attīstības stiliem un virzieniem, norādīja uz nepieciešamību vispirms veikt pienācīgu atjaunojamā objekta izpēti, kam bieži vien pietrūkst gan uzņēmība, gan resursu. Pārsvarā izpētes projektus pasūta privātpersonas, retāk valsts un pašvaldību institūcijas. Vienmēr ir jāsaprot, ko darām, ja vispār darām. Atjaunojot vēsturiskos parkus un dārzus svarīgi ir saglabāt to sākotnējo stilu un arhitektonisko elementu struktūru, neļaujot izzust, piemēram, nozīmīgiem skatpunktiem, dekoratīvo koku un krūmu, sevišķi vietējo sugu grupām, paviljoniem, oranžērijām, celiņu tīklojumam un citiem elementiem. Pie izpētes talkā var nākt autentisku materiālu – senu gravīru, plānu, projektu, fotogrāfiju, periodisko izdevumu, rokasgrāmatu, gleznu, akvareļu un citu materiālu studēšana. Tāpat vērtīgas bija Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas inspektora Ata Artmaņa paustās atziņas, kas izriet no dažādiem likumības aspektiem.
Nākamajā nodarbībā, kas pārsvarā būs ar praktisku ievirzi, iecerēts apmeklēt Elejas un Abgunstes muižas parku Jelgavas novada pašvaldībā, kas ir projekta vadošais partneris. Projekta ieviešana ilgs līdz 2020. gada februārim, un tā mērķis ir Latvijas – Lietuvas pierobežā veicināt kultūrvēstures objektu ilgtspēju, palielināt to pievilcību apmeklētājiem. Projekta kopējais finansējums ir 692 246,78 eiro, no tiem ERAF finansējums – 588 409,76 eiro.
Juris Kālis
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
