Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevās nostabilizēt fronti, taču tiem būs grūtāk ierobežot Krievijas ofensīvu, ja sabiedrotie nesteigsies ar ieroču piegādi. Ukrainas krišanas gadījumā Putina armija iesaistīsies padomju impērijas tālākā atjaunošanā, un tas sagaidāms “Kazahstānā, Baltijas valstīs, Polijā, tad Vācijā – vismaz pusē Vācijas,” intervija telekanālam CBS News sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Aizvadītā ziema ukraiņu vienībām austrumu frontē izvērtās ļoti grūta, taču Krievijas karaspēka virzība tika apturēta. Tagad situācija, pēc Zelenska teiktā, “ir labāka nekā pirms 2-3 mēnešiem, kad mums ļoti trūka artilērijas šāviņu un dažāda veida ieroču”. Šī iemesla dēļ Avdijivka bija jāpamet, pēc tam krievu karaspēks sāka lēnām virzīties tālāk, ieņemot mazus ciematus. Taču “mēs neesam redzējuši lielu pretuzbrukumu,” atzīmēja prezidents.
Šāda ofensīva, pēc viņa teiktā, gaidāms maija beigās vai jūnijā.
Ievērojami nepalielinot Rietumu ieroču piegādi Ukrainai, Krievijas armija līdz vasarai varētu izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai un ieņemt lielas teritorijas, aģentūrai Bloomberg februārī sacīja persona, kas ir pazīstama ar situācijas analīzi frontēs. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Karaliskā Aizsardzības pētījumu institūta februāra ziņojumu, Krievijas vadība šogad plāno veikt Ukrainas armijas noplicināšanas operācijas, lai nākamajā gadā ieņemtu nozīmīgas teritorijas. Pēc panākumiem Avdijivkā tiek plānots vēlreiz mēģināt ieņemt Harkivu, nesen ziņoja Meduza, atsaucoties uz avotiem Kremlī un militārajā vadībā. Turklāt Putins vairākkārt ir teicis, ka, lai apturētu Belgorodas apgabala apšaudes (kuras tiek veiktas tieši no Harkivas apgabala), ap to ir jāizveido “sanitārā zona”.
Lai gan Ukrainas bruņotie spēki šobrīd lielā mērā ir spējuši apturēt Krievijas vienību virzību, tie nav gatavi jaunai lielai Krievijas ofensīvai tuvāko mēnešu laikā, uzsvēra Zeļenskis. Pirms tam “mums ir ne tikai jāsagatavojas, ne tikai jāstabilizē situācija… nē, mums ir vajadzīga palīdzība tūlīt” piegāžu veidā, galvenokārt artilērijas munīcijas un pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot veidā, viņš sacīja.
Intervija notika Zelenska ceļojuma laikā uz Sumi reģionu, kur viņš pārbaudīja aizsardzības konstrukciju celtniecību. Pēc viņa teiktā, tagad visā reģionā ir karastāvoklis, jo Krievijas robežas pusē ir izvietots ievērojams skaits karavīru.
Ukraina sāka steigšus veidot slāņveida aizsardzību – prettanku tranšejas, “pūķa zobus”, ierakumus ar ilgtermiņa apšaudes punktiem. Tomēr, pēc dažu ekspertu domām, tas izdarīts pārāk vēlu, un nocietinātās teritorijas var nebūt pietiekami sagatavotas Krievijas ofensīvai, lai atvairītu uzbrukumu un bombardēšanu.
Čerņihivas apgabala varas iestādes paredz līdz pavasara beigām pabeigt tikai pirmo aizsardzības līniju, Harkivas apgabalā tās nevar paredzēt laiku. Tikmēr 11. martā Zelenskis teica, ka nepieciešams izbūvēt trīs līnijas 2000 km garumā.
Ja Ukrainā nav iespējams ierobežot Putina armiju, “tā var nonākt Eiropā, un tad ASV pilsoņiem, ASV karavīriem būs jāaizstāv Eiropa, jo viņi ir NATO dalībvalstis”, sacīja Zelenskis.
Putins ceturtdien paziņoja, ka viņam nav “nekādu agresīvu nodomu” pret NATO valstīm. Viņš atgādināja, ka ASV militārais budžets 2022.gadā bija aptuveni 811 miljardi dolāru, bet Krievijas – 72 miljardi dolāru.“Un, paturot prātā šo attiecību, vai mēs cīnīsimies ar NATO, vai kā? Nu, tās ir tikai muļķības,” sacīja Putins.
Tikmēr pēdējās nedēļās Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Čehijas, Beļģijas un Igaunijas alianses līderi, armijas komandieri un aizsardzības ministri izteikuši aicinājumus gatavoties Krievijas agresijai.
