Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sestdien paziņoja, ka ir apņēmies panākt mieru, neskatoties uz Krievijas uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kas ir satriekuši pasauli, un viņš atkārtoti aicināja nodrošināt vairāk ieroču pirms gaidāmā kauju pieauguma valsts austrumos. Šos komentārus viņš izteica intervijā ziņu aģentūrai The Associated Press (Šeit)
Intervija notiek dienu pēc tam, kad uzlidojumā dzelzceļa stacijā Kramatorskas pilsētas austrumos gāja bojā vismaz 52 cilvēki, un kā pierādījumi par civiliedzīvotāju slepkavībām.
“Neviens nevēlas risināt sarunas ar personu vai cilvēkiem, kuri spīdzināja šo tautu. Tas viss ir saprotams. Un kā vīrietis, kā tēvs es to ļoti labi saprotu,” sacīja Zelenskis. Bet “mēs nevēlamies zaudēt iespējas, ja mums tādas ir, diplomātiskam risinājumam.”
Valkājot olīvu drūmo krāsu, kas iezīmējusi viņa pārtapšanu par kara laika vadoni, viņš izskatījās manāmi novārdzis, taču viņu iedvesmo vēlme būt neatlaidīgam. Viņš runāja ar AP prezidenta biroja kompleksā, kur logus un gaiteņus aizsargā smilšu maisu torņi un smagi bruņoti karavīri.
“Mums ir jācīnās, bet jācīnās par dzīvību. Jūs nevarat cīnīties par putekļiem, ja nav nekā un nav cilvēku. Tāpēc ir svarīgi apturēt šo karu,” sacīja Zelenskis.
Krievijas karaspēks, kas atkāpās no Ukrainas ziemeļiem, tagad pārgrupējas, lai, kā tiek prognozēts, pastiprināti censtos atgūt Donbasa austrumu reģionu, tostarp aplenkto ostas pilsētu Mariupoli, kuru cenšas aizstāvēt Ukrainas kaujinieki.
Prezidents sacīja, ka šie aizstāvji saista “lielu ienaidnieka spēku daļu”, raksturojot cīņu par Mariupoli kā “kara sirdi” šobrīd.
“Tā sit. Mēs cīnāmies. Mēs esam stipri. Un, ja tā pārstās sist, mēs būsim vājākā pozīcijā,” viņš teica.
Zelenskis sacīja, ka ir pārliecināts, ka ukraiņi pieņems mieru, neskatoties uz šausmām, ko viņi ir piedzīvojuši vairāk nekā sešas nedēļas ilgajā karā.
To skaitā bija šausminoši attēli ar civiliedzīvotāju ķermeņiem, kas atrasti pagalmos, parkos un pilsētas laukumos un aprakti masu kapos Kijivas priekšpilsētā Bučā pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās. Ukrainas un Rietumu līderi apsūdz Maskavu kara noziegumos.
Krievija ir nepatiesi apgalvojusi, ka ainas Bučā ir iestudētas. Tā uzlika Ukrainai vainu arī par uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijai, kur tūkstošiem cilvēku steidzās bēgt pirms gaidāmās Krievijas ofensīvas.
Neskatoties uz cerībām uz mieru, Zelenskis atzina, ka viņam ir jābūt “reālistiskam” attiecībā uz izredzēm uz ātru risinājumu, ņemot vērā, ka sarunas līdz šim ir bijušas tikai zema līmeņa sarunās, kurās nav iekļauts Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Zelenskis izrādīja jūtamu rezignācijas un neapmierinātības sajūtu, kad viņam jautāja, vai ar ieroču un cita aprīkojuma piegādi, ko viņa valsts ir saņēmusi no ASV un citām Rietumu valstīm, pietika, lai mainītu kara gaitu.
“Pagaidām nē,” viņš teica, pārejot uz angļu valodu, lai uzsvērtu. “Protams, ar to nepietiek.”
Tomēr viņš atzīmēja, ka ir palielinājies atbalsts no Eiropas, un teica, ka ASV ieroču piegādes ir paātrinājušās.
Šonedēļ kaimiņvalsts Slovākija, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, dāvināja Ukrainai savu padomju laika pretgaisa aizsardzības sistēmu S-300, reaģējot uz Zelenska aicinājumu palīdzēt “aizvērt debesis” Krievijas kara lidmašīnām un raķetēm.
Daļu no šī atbalsta Ukraina guvusi Eiropas līderu vizītēs
Pēc tikšanās ar Zelenski Kijevā sestdien Austrijas kanclers Karls Nehammers sacīja, ka sagaida jaunas ES sankcijas pret Krieviju, pat ja viņš aizstāvēja savas valsts pretestību Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanai.
ASV, ES un Apvienotā Karaliste atbildēja uz Bučas attēliem ar vairāk sankciju, tostarp sankcijām, kas vērstas pret Putina pieaugušajām meitām. Lai gan ES pirmo reizi sekoja Krievijas enerģētikas sektoram, aizliedzot ogles, tai līdz šim nav izdevies vienoties par daudz ienesīgākās naftas un dabasgāzes pārtraukšanu, kas finansē Putina kara lādi. Eiropa paļaujas uz šīm piegādēm, lai ražotu elektroenerģiju, uzpildītu degvielas tvertnes un saglabātu rūpniecību.
Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons arī bija ieradies nepieteiktā vizītē, lai tiktos ar Zelenski, un viņa birojs paziņoja, ka viņi apsprieda Lielbritānijas “ilgtermiņa atbalstu”.
Piektdien Kijivā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iesniedza Ukrainas vadītājam anketu, kas iezīmē pirmo soli, lai pieteiktos dalībai ES. Bloka izpildinstitūcijas vadītājs sacīja, ka anketas aizpildīšanas process varētu ilgt nedēļas — tas ir neparasti ātrs process —, lai gan dalības nodrošināšana prasīs daudz ilgāku laiku.
Zelenskis pievērsās sevī, kad viņam jautāja, kādu iespaidu uz viņa tautu atstājis ieroču piegādes temps un vai būtu bijis iespējams izglābt vairāk dzīvību, ja palīdzība būtu nākusi ātrāk.
“Ļoti bieži mēs meklējam atbildes kādā citā, bet es bieži meklēju atbildes sevī. Vai mēs darījām pietiekami daudz, lai tās iegūtu? viņš teica par ieročiem. “Vai mēs darījām pietiekami daudz, lai šie vadītāji mums noticētu? Vai mēs darījām pietiekami daudz?”
Viņš apstājās un pamāja ar galvu.
“Vai mēs esam labākie šai vietai un šim laikam? Kas zina? es nezinu. Jūs pajautājiet sev,” viņš teica.
