Neskatoties uz sankcijām un pēc iebrukuma Ukrainā, Krievija aktīvi importēja nitrocelulozi, tostarp Rietumu kompāniju ražoto, noskaidroja laikraksts Wall Street Journal (WSJ).
Pēc kara sākuma pret Ukrainu Krievija ievērojami palielināja artilērijas munīcijas ražošanai nepieciešamo vielu importu. Tos, cita starpā, iegādājas no uzņēmumiem, kas atrodas ASV un citās rietumvalstīs un to sabiedrotajās valstīs, un tas notiek, neskatoties uz starptautiskajām sankcijām , kuru mērķis bija apspiest militāro rūpniecību Krievijā. Wall Street Journal par to raksta piektdien, 29. martā, atsaucoties uz tirdzniecības datiem.
2022. gadā – pirmajā gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – par 70% pieauga nitrocelulozes, viegli uzliesmojoša kokvilnas izstrādājuma, ko izmanto šaujampulvera un raķešu degvielas ražošanā, eksports uz Krieviju. Līdz 2023. gada vidum tā apjoms sasniedza 3039 tonnas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2021. gadā, teikts WSJ.
“Aizsardzības nozares kompānijas visā pasaulē cenšas atrast veidus, kā ražot nitrocelulozi, ņemot vērā deficītu, kas ir paaugstinājis cenas un radījis ražošanas sašaurinājumus. Tikai dažas valstis pasaulē ražo nitrocelulozi, jo tās galvenais izmantojums ir munīcijas ražošana un tā ir pakļauta starptautiskajiem tirdzniecības ierobežojumiem.”, raksta WSJ.
“Krievijas veiktajai nitrocelulozes iegādei karā bija izšķiroša loma”
Žurnālisti, atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām un analītiķiem, norāda, ka Maskavas spējai iegūt nitrocelulozi ārvalstīs bija izšķiroša loma Krievijas karā pret Ukrainu, jo pati Krievija ražo maz šīs vielas, kas ir galvenā artilērijā izmantotā bezdūmu šaujampulvera sastāvdaļa.
Nitroceluloze tiek izmantota arī civilām vajadzībām: tintes, krāsu, laku un saistīto izstrādājumu ražošanai, taču analītiķi uzskata, ka pieaugošais šīs izejvielas imports uz Krieviju galvenokārt paredzēts ieročiem, norāda žurnālisti.
Pamatojoties uz viņu analizētajiem tirdzniecības datiem, viņi secina, ka nitrocelulozes piegādes Krievijai tika veiktas pēc Ukrainas kara uzliesmojuma un sankciju ieviešanas, kas aizliedz jebkādu militāru un divējāda lietojuma preču eksportu uz Krieviju. piedaloties ne tikai Ķīnas uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem no ASV, Vācijas un arī no Taivānas .
Tādējādi Krievijas importētājs Analytical Marketing Chemical Group pēdējo divu gadu laikā no Taivānas ir iegādājies nitrocelulozi USD 700 000 vērtībā. Tajā pašā laikā Krievijas uzņēmuma mājaslapā norādīts, ka tas ir Kazaņas valsts valdības pulverfabrikas partneris.
Analytical Marketing Chemical Group direktors komentārā WSJ sacīja, ka uzņēmums aizsardzības rūpnīcām nav piegādājis kokvilnas masu kopš 2019. gada un importē nitrocelulozi civilām vajadzībām.
Mazais Turcijas uzņēmums Noy
Tādējādi gandrīz puse no nitrocelulozes eksporta uz Krieviju divu gadu kara laikā Ukrainā nonāca nelielajam uzņēmumam Noy İç Ve Diş Ti̇caret NATO dalībvalstī Turcijā, noskaidroja raksta autori. Uzņēmuma ar biroju Stambulā galvenie pārdošanas apjomi tika veikti Krievijas uzņēmumiem, kas ir Krievijas valdības oficiālie partneri.
Tajā pašā laikā 80 tonnas nitrocelulozes, ko Noy 2023.gadā nosūtīja uz Krieviju, Turcijas uzņēmums iegādājās no Ņujorkas kompānijas International Flavours & Fragrances meitasuzņēmuma Vācijā, liecina WSJ materiāls.
Uzņēmuma International Flavours & Fragrances pārstāvis sacīja, ka uzņēmums ir pārsteigts, uzzinot, ka tā nitrocelulozes produktu piegādes Krievijai, ko tas pārtrauca 2022. gada aprīlī, turpinājās ar trešās puses starpniecību, teikts WSJ. Vienlaikus uzņēmums norādīja, ka tā produkts nesatur pietiekami daudz slāpekļa, lai to izmantotu militārām vajadzībām.
Vācija uzstāj, ka tā ievēro sankcijas
Vēl 500 tonnas nitrocelulozes, ko Noy eksportēja uz Krieviju 2023. gadā, saražoja Taivānas uzņēmums TNC Industrial. Tikpat daudz nitrocelulozes, ko pēdējo divu gadu laikā ar Turcijas uzņēmuma starpniecību eksportēja uz Krieviju, saražoja Vācijas uzņēmums Hagedorn-NC, norāda WSJ.
Hagedorn teica, ka tas neražo nitrocelulozi militāriem nolūkiem, un tā produkts tiek izmantots kā saistviela poligrāfijas tintēm un lakām civilām vajadzībām.
Savukārt Vācijas Ekonomikas ministrijas oficiālā pārstāve Marija Gitlere komentārā uzsvēra, ka Vācija uzrauga sankciju ievērošanu.
