Krievijas Apvienotās karaspēka grupas komandiera nomaiņa Ukrainā trīs mēnešus pēc Sergeja Surovikina iecelšanas šajā amatā drīzāk runā par politisko cīņu Krievijas vadībā un nezināšanu, ko darīt kaujas laukā, norāda eksperti.
Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien iecēla Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu par grupas komandieri. Surovikins, kurš to vadīja oktobrī, tika pazemināts par komandiera vietnieku.
Bet Gerasimovam, kurš Ģenerālštābu vadīja vairāk nekā desmit gadus un tagad būs tieši jāvada kampaņa Ukrainā (neskatoties uz to, ka viņš okupētajā teritorijā parādījās tikai vienu reizi gandrīz 11 kara mēnešos – un pat toreiz Aizsardzības ministrija neapstiprināja šo vizīti), tas ir sava veida pazeminājums, saka Marks Galeoti, Karaliskā Apvienotā Aizsardzības pētniecības institūta (RUSI) vecākais līdzstrādnieks. “Vai vismaz bļoda ar spēcīgāko indi. Tagad viss ir atkarīgs no viņa, un man ir aizdomas, ka Putinam atkal ir nereālas cerības,” sacīja Galeoti.
Gerasimova liktenis “karājas mata galā”, tvītoja Galeoti:
”Es nedomāju, ka tas radīs iemeslu viņa atlaišanai, jo karš ir pārāk svarīgs, un Putins var atlaist to, ko vēlas. Bet viņam (Gerasimovam) ir jāizcīna sava veida uzvara, pretējā gadījumā viņu gaida apkaunojošs karjeras beigas”.
Iepriekš Surovikinu atbalstīja PMK ”Vagner” vadītājs Jevgeņijs Prigožins, Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs un daži populāri militārie emuāru autori. Viņš pat tika slavēts par sakārtotu karaspēka izvešanu no Hersonas, lai gan rezultātā Krievija zaudēja vienīgo kopš kara sākuma ieņemto reģionālo galvaspilsētu. Tajā pašā laikā Surovikina kampaņa, lai iebiedētu Ukrainas civiliedzīvotājus, nedeva rezultātus. Vairāk nekā desmiti masīvu raķešu un dronu uzbrukumu, kuru mērķis bija iznīcināt enerģētikas un civilos objektus, nelika Ukrainas vadībai piekāpties un neiedragāja iedzīvotāju morāli.
Daži militārie eksperti saskata praktiskus ieguvumus Gerasimova iecelšanā par grupas komandieri. “Tas var paātrināt militāro lēmumu pieņemšanas procesu, jo Surovikins nevarēja tieši dot pavēles flotei vai tālsatiksmes aviācijai un viņam bija jārīkojas ar Gerasimova starpniecību,” Rezerves ģenerālleitnants Jevgeņijs Bužinskis, PIR centra priekšsēdētājs un Krievijas Starptautisko lietu padomes viceprezidents, pastāstīja Bloomberg. “Tagad visus lēmumus pieņems pats Gerasimovs.”
Taču tajā pašā laikā Bužinskis joprojām uzskata Ģenerālštāba priekšnieka iecelšanu par signālu tādiem cilvēkiem kā Kadirovs un Prigožins, lai “zina savu vietu”. Viņi ir “cienījami cilvēki, viņi dod lielu ieguldījumu, bet viņiem nevajadzētu izlemt, kā šī operācija tiek veikta”.
Korporācijas Rand vecākā pētniece Dara Masikota to izsaka daudz tiešāk: Maskava ir nomainījusi “viskompetentāko komandieri (Surovikinu) pret nekompetentu”. Ja Surovikins nav pieļāvis stratēģiskas kļūdas, tad Šoigu un Gerasimovs ir atbildīgi par neveiksmīgo militārās operācijas sagatavošanu un norisi”, viņa uzskata (citēts no CNN):
”Šajā stāstā ir viss: iekšējas nesaskaņas, cīņa par varu, greizsirdība”.
Kara izpētes institūta (ISW) eksperti min divus komandiera nomaiņas iemeslus:
1. uzlabot operatīvo vadību pirms izšķirošas militāras darbības 2023. gadā;
2. tas ir politisks solis, lai stiprinātu Aizsardzības ministrijas pozīcijas, saskaroties ar militārajiem emuāru autoriem un drošības amatpersonām, piemēram, Prigožinu, kuri kritizē militārpersonas par to, kā tās darbojas Ukrainā.
Lai kādi būtu iemesli, Kremlis vienkārši “pārdala kārtis, jo viņi atrodas strupceļā un viņiem nav ne jausmas, ko darīt, ” Financial Times sacīja Krievijas Aizsardzības ministrijai tuvu stāvoša persona. Viņš militāros vadītājus salīdzināja ar Krilova fabulas “Kvartets” varoņiem: “Un, lai kā jūs sēdētu, draugi, muzikanti no jums nesanāks.” Un piebilda:
”Tie visi ir veci vīri, kuriem ir tuvu 70 gadiem un kuri neprot vadīt mūsdienu karu”.
