2017.gada 11.maijā plkst. 18.30 Sauliešu pilskalnā Katlakalnā notiks Vasarassvētku meistardarbnīca, uz kuru kopīgi izzināt un apzināt Vasarassvētku svētīšanas tautas tradīcijas aicina Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE un Katlakalna Tautas nama ļaudis.
Salīdzinoši nesen tradicionālās kultūras un folkloras ļaužu sabiedrībā ir atsākta seno Vasarassvētku tradīciju pētīšana un svētku svētīšanas atjaunināšana. Ir dažas kopas, – Rīgas Grodi, Garataka un Mālpils Mālis, kas Vasarassvētku svinēšanai nopietni sākušas pievērsties jau aptuveni pirms pieciem gadiem un arī mūs, Katlakalna Rāmupi, iedvesmojušas to izzināšanai un atrašanai, pirmkārt, pašām sevī. Par iespējamo svētku svinēšanas laiku, norisēm, rituālajām darbībām un simbolisko un sociālo saturu un nozīmi pierakstītu liecību un atmiņu nav sevišķi daudz. Tomēr līdztekus šīm skopajām ziņām diezgan daudz ko par to svētīšanas saturu var izsecināt izmantojot salīdzinošos pētījumus un pavērojot, ko šajā laikā svin kaimiņzemēs. Lietuvā svin Mildas svētkus, Skandināvijā – Valpurgu, kura gan mūsdienās bieži vienkāršojusies izklaidējošos pasākumos. Ģermāņu tautās slej Maija koku un dejo ap to, un arī seno ķeltu pēctečiem ir savi īpaši rituāli. Arī citviet tuvākā vai tālākā apkārtnē var atrast pierakstus par līdzīgi svinētiem svētkiem un noskaņām.
Netiešas norādes par svētku svinēšanas ievirzi var ieraudzīt lasot un, jo īpaši, dziedot pavasara gadalaikam raksturīgās tautasdziesmas. Rotāšanas dziesmu vārdos ir aprakstīta ne tikai atmodusies un plaukstoša daba, bet arī atmodusies sievišķība un jo īpaši jaunu meiteņu cerības, ilgošanās. Sievišķīga uzplauksme un iedvesma, pamodusies kaisle, cerēšanās, un ja konkrētāk – gatavošanās tuvējām vai tālāk iecerētām un iesapņotām kāzām. Ir sastopama nopietnība pūru darinot, bet arī jaunības draiskulība, degsme un izaicinājumi, kas sagaidāmi.
Vasarassvētkus caurstrāvo sievišķības līnija, tie ir sieviešu svētki, kas bagāti ar daudzām rituālām darbībām – šai laikā kopā sanākušās sievas gatavo pantāgu, cep baltmaizi. Senatnē baltmaize bija svētku maize un šai reizē svarīgi izcept kukulīti, ko vēlāk, svētkus svinot, sadala savā starpā – ļoti svarīgi no tās aiznest arī mājās palikušajām sievietēm, kas svētkos nav varājušas atnākt tādēji arī viņām aiznesot svētku svētību. Šajos svētkos ir daudz jādejo un jādzied. Vīri un puiši rituālos tieši nepiedalās. Protams, mūsu situācijā parasti ir tā, ka viņi ir tuvumā un palīdz: “iestāda” bērziņu, sakur un uztur uguni, spēlē kokles, dūdas vai citus mūzikas instrumentus, lai mūsu dejošana sanāktu kvēlāka. Īpašais koks ir bērzs. Tas ir gan sievietes dzīves un sievišķās pasaules, gan arī, protams, viens no pasaules koka simboliem. Bērzu rotā, apdzied, tā zarus izmanto zīlēšanā. Vasarassvētkos piedien rotāties – gan dziesmās un dejās, gan tērpos.
Rāmupes sievas Vasarassvētkus svin jau trešo gadu un visi, kuri vēlas svinēt kopā ar mums, ceturtdienas vakarā, 11. maijā, ir laipni gaidīti Sauliešu pilskalnā Katlakalnā! Meistardarbnīcas dalībnieces aicinām ģērbties košās vasarīgās svētku drēbēs un ņemt līdzi krāsainas auduma drāniņas, atlasa lentītes, pērļu un citas rotas, groziņā saldumus, olu, piena, baltmaizes ēdienus, dzērienus sarkanā vai tumšā krāsā kopīgam mielastam. Svinēšana paredzēta brīvā dabā. Un Vasarassvētkiem piedien puķu vainagi.
Ziņu sagatavoja
Gunta Saule,
Katlakalna folkloras kopa
