Vācija savos bruņotajos spēkos ieguldīs 100 miljardus eiro. Kanclers Šolcs to uzskata par ieguldījumu Eiropas drošībā. Vācijas ieroču eksporta kritika viņu kaitina. Par to raksta Spiegel
Bundesvēra īpašais fonds ir izveidots kopš šīs pirmdienas. Tas nozīmē pagrieziena punktu Vācijas drošības politikā. Masveida pārbruņošanās sekos pēc gadu desmitiem, kad militārais spēks tika pakāpeniski samazināts. Saskaņā ar kanclera Olafa Šolca teikto, paredzams, ka 100 miljardu pakete būtiski nostiprinās Vācijas bruņotos spēkus.
“Vācijai drīz būs lielākā konvencionālā armija Eiropā NATO ietvaros ,” Šolcs sacīja laikrakstiem Neue Berliner Redaktionsgemeinschaft, kā arī “Stuttgarter Zeitung” un “Stuttgarter Nachrichten”. Tas “ievērojami stiprinātu” Vācijas un tās sabiedroto drošību.
Kanclers pauda neizpratni par iekšzemē un ārzemēs izskanējušo kritiku par Ukrainas militārā atbalsta trūkumu. “Mēs esam piegādājuši ieročus un piegādāsim vēl citus ieročus,” intervijā sacīja Šolcs. “Šie pasūtījumi turpinās,” viņš piebilda, atsaucoties uz smago ieroču piegādēm, kas ir saskaņotas ar nozari.
Bundesvēra finansēšana – vai ir nauda visiem projektiem
Vācijas Ārpolitikas biedrības militārais eksperts Kristians Molings šaubās, vai ar plānoto naudas fondā pietiks visu svarīgo Bundesvēra ieroču projektu finansēšanai.
“Neskaidrība ir tāda, ka 100 miljardi eiro tika noteikti, balstoties uz pagājušā gada cenām. Tika sastādīts lielo projektu saraksts, kas Vācijai jāīsteno, lai sasniegtu NATO mērķi aizsardzībai tērēt 2% no IKP – šobrīd tie ir aptuveni 70 miljardi. eiro gadā,” viņš sacīja sarunā ar laikrakstu Handelsblatt.
Speciālists uzskata par nepieciešamu izveidot īpašu fondu, lai Bundesvērs nodarbotos ar lieliem iepirkumu projektiem. Aizsardzības ministrei Kristīnei Lambrehtai, viņš sacīja, ir jāiesniedz ticams ekonomiskais plāns, kas atbilstu “nozares realitātei”.
“Ir bezjēdzīgi plānot projektus, kurus nevar pabeigt. Iepirkumu plānos. Šobrīd ir aptuveni divi desmiti lielu projektu. Tie ietver tankus, kaujas un transporta helikopterus,” piebilda Mellings.
Ķīles Drošības politikas institūta politologs Johanness Pīterss norāda, ka NATO sagaida, ka Vācija ieņems vadošo lomu jūras kara flotē Baltijas jūrā. Vācijas lielākā jūras spēku bāze Vilhelmshavena saņems investīcijas infrastruktūrā.
