Vācija atklājusi pretkrīzes plāna detaļas pēkšņas Krievijas gāzes piegādes pārtraukšanas gadījumā. Par to, atsaucoties uz avotiem, ziņo Reuters.
Kā norāda aģentūra, dokuments tiek gatavots Vācijas Ekonomikas ministrijas vadībā. Plānā iekļauta gāzes patēriņa regulēšana. Šajā gadījumā regulatoram būs jānosaka, kam piegādēs dot priekšroku: nozarei vai iedzīvotājiem. Tagad Vācijas politika liecina, ka ierobežojumi vispirms attiecas uz uzņēmumiem.
Valdība plāno arī pārņemt kontroli pār naftas pārstrādes rūpnīcām. Jo īpaši tiek runāts par RSK uzņēmumu Švedtā, kas pieder Rosņeftj. Tas veido lielāko daļu atlikušā Krievijas naftas importa uz Vāciju, un to varētu skart ES naftas embargo.
Aģentūras sarunu biedrs atzīmēja, ka pārrunāta arī energokompāniju nacionalizācija. Tomēr šis jautājums “ir rūpīgi jāizsver un jāpamato ar energoapgādes drošības apsvērumiem, nevis sodot Krieviju.”
Turklāt Vācijas valdība plāno sniegt aizdevumus un garantijas enerģētikas uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem tikt galā ar cenu pieaugumu.
Reuters atzīmē, ka Berlīne tuvojas sankciju robežai, ko tā var noteikt bez būtiskas ekonomiskās lejupslīdes pašu mājās. Kā vēsta avoti, pat valdošās koalīcijas pārstāvji, kuri atbalsta sankcijas pret Krieviju, ir piesardzīgi pret ierobežojumiem gāzes jautājumā.
Viens no aģentūras sarunu biedriem apgalvo, ka lielo Vācijas kompāniju vadītāji, kas it kā esot saistīti ar Maskavu, tikušies ar Vācijas amatpersonām un mudinājuši neatteikties no Krievijas gāzes. Kāds cits avots stāstīja, ka vietējie uzņēmēji tik un tā gatavojas pārtraukt saites ar Krieviju enerģētikas sektorā. Tomēr uzņēmumi mudināja valdību nepiespiest viņiem “to darīt nekavējoties”.
Iepriekš Bloomberg rakstīja, ka Vācija gatavo plānu gadījumam, ja pati Krievija pēc Polijas un Bulgārijas piemēram atteiksies piegādāt vāciešiem degvielu. Tika teikts, ka, pateicoties Krievijas degvielas aizstāšanai ar Norvēģijas degvielu un Vācijas taupības pasākumiem, 2022. gadā būs iespējams pilnībā atteikties no Krievijas Federācijas gāzes.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Vācija no Ukrainas iepirka aptuveni 55% savas dabasgāzes, vēsta Bloomberg. Vēlāk apjoms samazinājās līdz 35%.
Tāpat šodien kļuva zināms, ka Vācija un Katara sastopas ar grūtībām sarunās par ilgtermiņa sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm. Kā ziņo Reuters, puses apspriež līguma darbības laiku un draudus, ko ilgtermiņa vienošanās varētu radīt Berlīnes dekarbonizācijas mērķiem.
Konkrēti, Vācijas mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt oglekļa emisijas par 88%, savukārt Katara vēlas 20 gadu vienošanos. Doha arī uzstāj uz gāzes reeksporta aizliegumu uz citām Eiropas valstīm, kas ir pretrunā ar ES politiku un gāzes cenu sasaisti ar naftas cenām.
