Krievijā izskanējušas ziņas, ka starptautiski par teroristu atzītais bijušais prokrievisko separātistu komandieris Donbasā Igors Strelkovs (īstajā vārdā – Girkins), kurš regulāti kritizēja “speciālās operācijas” gaitu, pats pieteicies karā. Ukrainas sabiedriskie darbinieki izsludinājuši ziedojumu vākšanu atlīdzībai par viņa notveršanu – summa jau sasniegusi 50 tūkstošus dolāru.
Strelkova sieva Miroslava Reginskaja 15.oktobrī sociālajos tīklos ievietoja viņu kopīgu fotogrāfiju, kurā viņš ir ģērbies militārā formā. Uz jautājumiem: Kur ir Igors Ivanovičs? Vai viņam viss kārtībā? Kur viņš bija pazudis, u.tml.. Atbilde: ”Viss ir labi! Drīzumā sazināsimies,” rakstīja Reginska.
Girkins-Strelkovs kopš 10. oktobra pazudis no publiskās telpas: ar skaļiem paziņojumiem un ar publikācijām sociālajos tīklos nav nācis klajā. Krievu blogeris Jurijs Kotenoks skaidroja viņa klusēšanu, sakot, ka “pēc astoņiem gadiem viņam ir atļauts doties uz kara zonu”.
Ukraiņu aktīvists Sergejs Sternenko uz ziņām, ka Girkins varētu doties uz fronti, paziņoja, ka ir gatavs no saviem ietaupījumiem maksāt 10 tūkstošus dolāru par Girkina notveršanu.
Sternenko iniciatīvu atbalstīja grupas Antitila līderis Tarass Topola un rakstnieks Valērijs Markuss, kuri pauda gatavību pievienot vēl katrs 10 tūkst. Viņiem pievienojās tenisists Sergejs Stahovskis un Luhanskas apgabala valsts pārvaldes priekšsēdētājs Serhijs Haidajs – katrs piedāvāja arī 10 000 dolāru. Tādējādi atalgojuma apmērs jau ir 50 tūkstoši, taču tas vēl var augt – iniciatīva ir atvērta ikvienam.
Viņš dienējis FSB, sarakstījis pasakas, tiek apsūdzēts slepkavībās – kas ir šis cilvēks, kurš pēdējā laikā parādās arī Latvijas mediju ziņās un, kā Putina kritizētājs, jau kļuvis par citējamu ekspertu. Īpaši reizēs, kad noziedznieks Girkins paslavē Ukrainas armiju.
Jau 13.augustā sociālajos tīklos izplatījās fotogrāfija ar vīrieti, kurš līdzīgs vienam no bijušajiem pašpasludinātās DTR (pašpasludinātā Doņeckas tautas republika) milicijas līderiem Igoram Strelkovam (tāds ir Girkina pseidonīms), tikai bez ūsām. Attēlā redzamais vīrietis esot mēģinājis nokļūt frontē Hersonas apgabalā ar viltotu pasi, taču viņš aizturēts. Strelkovs noliedz, ka tas būtu viņš: “Agri vai vēlu es noteikti būšu frontē (šis karš, kā jau iepriekš brīdināju, būs ilgs un grūts). Bet ne šobrīd.” Ar ko Strelkovs ir tik pazīstams, ka sociālajos tīklos ieguvis teju zvaigznes statusu? Zemāk esam apkopojuši 10 faktus
Pieturas pie monarhistiskajiem uzskatiem, agrāk mīlēja militāri vēsturiskas rekonstrukcijas
Kopš studentu laikiem Strelkovs ir iestājies par autokrātisku monarhiju un piekrīt Baltās kustības ideoloģijai. Maskavas Valsts vēstures un arhīvu institūtā viņš, pēc viņa teiktā, aizstāvējis diplomu par politiskajām partijām un sabiedriskajām organizācijām 1919.–1920.gadā Krievijas dienvidos.
Iepriekš Strelkovs mīlēja militāri vēsturiskas rekonstrukcijas un bija pazīstams šajā sabiedrībā. Viņš vadīja rekonstruktoru grupu “Konsolidētā ložmetēju komanda”, kas tika izveidota uz militāri vēsturiskā kluba “Maskavas dragūnu pulks” bāzes. Taču tagad viņš saka, ka šoī hobiju ir atmetis: “Spēlēt karu, kad tavi biedri vēl sēž ierakumos zem uguns un turpina ciest zaudējumus…man ir nepieņemami.”
Piedalījies piecos pēcpadomju karos
Tūlīt pēc diploma aizstāvēšanas 1992. gada jūnijā iedzimtais maskavietis Igors Girkins devās uz savu pirmo karu – Piedņestrā. Dažus mēnešus iepriekš, Maskavas militārās vēstures klubu pirmās parādes laikā, “kāds puisis no pūļa” Girkinu un viņa draugu Andreju uzskatīja par kazakiem un kliedza: “Satērptie! Kāpēc jūs joprojām neesat Piedņestrā? Pēc Girkina teiktā, tas bijis draugu “grūdiens”. Divarpus mēnešu laikā viņi ieguva divas vecas trīsrindu šautenes un šautenēm “tikai teorētiski piemērotu” ložmetēju patronu paku.
Piedņestrā viņi nokļuva Melnās jūras kazaku armijā, karoja prokrievisko separātistu pusē. Pēc Girkina teiktā, viņa draugs Andrejs gājis bojā apšaudē.
Vēlāk Girkins piedalījās Bosnijas karā – Krievijas brīvprātīgo vienības sastāvā Serbu Republikas pusē, kā arī Pirmajā un Otrajā Čečenijas karā. Piektais viņam bija karš Donbasā.
FSB dienējis 17 gadus
Strelkovs tika iesaukts FSB centrālā aparāta operatīvajā vienībā 1996. gadā. Kopš 1999. gada septembra viņš sāka doties komandējumos uz Ziemeļkaukāzu, piedalījās Otrajā Čečenijas karā. Rezultātā 2002. gadā viņš devās strādāt uz Čečenijas Republikas FSB nodaļu, kur dienēja divarpus gadus un pēc tam atgriezās Maskavā.
Pēc Strelkova teiktā, viņš 2013. gadā tika atlaists no FSB “reorganizācijas dēļ”: “Nav noslēpums, ka visā bijušās PSRS teritorijā, aizbildinoties ar “organizatoriskajiem un personāla pasākumiem” , visi, kurus priekšnieki grib atlaist, tiek atlaisti. Man bija arī personīgi konflikti ar dažiem maniem tiešajiem priekšniekiem. Un turklāt mans neentuziastiskais domāšanas veids par pašreizējo valdību bija diezgan plaši pazīstams. Tagad Strelkovs sevi dēvē par “FSB pulkvedi rezervē”.
Cilvēktiesību centra “Memoriāls” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerkasovs rakstīja, ka vīrietis ar uzvārdu Strelkovs 2001.gadā dienējis gaisa desanta karaspēka 45.speciālajā izlūkošanas pulkā un bijis iesaistīts vardarbīgā čečenu pazušanā – cilvēktiesību aktīvisti zina četras epizodes par to.
Ir divi segvārdi jeb pseidonīmi
Strelkovs stāstīja, ka ar pseidonīmu “Igors Ivanovičs Strelkovs” (viņa īstais patronīms Vsevolodovičs) sācis dzīvot, kad sākās Otrais Čečenijas karš: “Mēs visi, FSB virsnieki, dodoties garos komandējumos uz republiku, saņēmām citus pavaddokumentus, piemēram, mūsējiem ir pieņemts teikt, instalācijas datus. Pēc viņa teiktā, Strelkova ir viņa vecmāmiņa no tēva puses, un Ivans bija viņa “mīļotā vectēva vārds”.
Pēc Bellingcat teiktā, kopš 2014.gada beigām Strelkovs ceļo pa Krieviju ar fiktīvu pasi uz “Sergeja Viktoroviča Runova” vārda, kas ir saistīts ar vairāku FSB un GRU virsnieku viltotajām pasēm.
Sarakstījis vairākas grāmatas, vienlaikus ar dienestu FSB bija laikraksta “Zavtra” korespondents.
90. gadu beigās Girkins publicēja autobiogrāfisku Bosnijas dienasgrāmatu. Pēc tam ar pseidonīmu “Strelkovs” viņš sāka rakstīt rakstus konservatīvajam laikrakstam “Zavtra”. Piemēram, 1999. gada septembrī kopā ar Aleksandru Borodaju (vēlāk pašpasludinātās DTR pirmo premjerministru) viņš sagatavoja ziņojumu no Dagestānas Kadara zonas par to, kā Iekšlietu ministrijas specvienības “attīrīja” vairākus ciemi, kuros dzīvoja vahabīti.
Strelkovs uzrakstījis arī divas pasaku grāmatas bērniem – ”Heldibornas pils detektīvs” un ”Pasakas no apburtās pils”.
Strādāja pie “pareizticīgo oligarha”, kurš finansēja separātistus
2013. gadā Strelkovs sāka strādāt oligarha Konstantīna Malofejeva dibinātā investīciju fonda Marshall Capital drošības dienestā. Pēc viņa teiktā, tas bija līdzīgs miesassarga darbam: “Es nodrošināju arī ar Malofejeva personīgo drošību saistītus uzdevumus, kuros ietilpa arī jebkuri viņa ģimenes drošības brīži.”
ASV Malofejevs tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem Krimas un DTR separātistu finansējuma avotiem, pret viņu noteiktas sankcijas. Kā stāsta pats Strelkovs, ar oligarha naudu viņš pasūtījis formas tērpus, apavus un ekipējumu, ko vēlāk izmantojusi viņa diversijas grupa.
Pēc Strelkova teiktā, tieši viņš 2014.gadā uzsāka karu Donbasā
2014.gada 12.aprīļa naktī Strelkovs ar diversijas grupu nelikumīgi šķērsoja Ukrainas robežu netālu no Doņeckas apgabala. Grupa sagrāba administratīvās ēkas Slovjanskā un paziņoja par pilsētas nodošanu “Doņeckas Tautas Republikas” pakļautībā. Pēc Strelkova teiktā, iebrucēji darbojušies ar Sergeja Aksjonova, kurš tobrīd bija anektētās Krimas Ministru padomes priekšsēdētājs, atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu, taču Strelkovs operāciju plānojis “pats no sākuma līdz beigām”. Viņš nolēma ieņemt Slavjansku, jo cerēja uz lielu vietējo iedzīvotāju atbalstu.
Ir vērts atzīmēt, ka DTR “Suverenitātes deklarācija” tika pieņemta Doņeckā 7. aprīlī. Bet Strelkovs it kā nezināja nevienu no tiem cilvēkiem, kuri paziņoja par republikas izveidi. Viņš uzskata, ka tieši viņš ir atbildīgs par kara sākšanos Donbasā: “Ja mūsu vienība nebūtu šķērsojusi robežu, galu galā viss būtu beidzies gan Harkovā, gan Odesā. Būtu vairāki desmiti nogalināti, sadedzināti, arestēti. Un ar to viss beigtos. Bet praktiski kara spararatu, kas joprojām darbojas, palaida mūsu vienība. Vienlaikus Strelkovs sacīja, ka viņam dots rīkojums “nepamest Slavjansku”, taču neprecizēja, no kā šis rīkojums nācis.
Slavjanskas milicija Strelkova vadībā tomēr atkāpās uz Doņecku. Kopumā viņš Doņeckas apgabalā uzturējās četrus mēnešus un pat paguva vadīt DTR Aizsardzības ministriju. Pēc viņa teiktā, 2014.gada augustā viņam bija jāpamet amats zem spiediena: “Man teica, ka, ja es neatkāpšos, DTR milicija nesaņems nepieciešamo palīdzību.” Kurš izvirzīja šādas prasības, viņš neprecizēja.
Apsūdzēts lidmašīnas iznīcināšanā un slepkavībās
Strelkovs ir viens no četriem apsūdzētajiem Malaizijas Boeing lietā, ko izskata Hāgas apgabaltiesa. Lidmašīna tika notriekta virs Doņeckas apgabala 2014.gada jūlijā, nogalinot visus 298 tajā esošos cilvēkus. Strelkovs saka, ka “milicija nenotrieca Boeing”: “Es nešaubījos un nešaubos par Ukrainas puses līdzdalību šī Boeing iznīcināšanā.”
Bijušais pašpasludinātās DTR Aizsardzības ministrijas vadītājs atzina, ka bijis iesaistīts trīs Ukrainas pilsoņu slepkavībā. Pēc Strelkova teiktā, viņš lika nošaut Eiromaidana un Labējā sektora dalībniekus Juriju Pravku un Juriju Djakovski, kā arī ir atbildīgs par Gorlovskas pilsētas domes deputāta Vladimira Ribaka slepkavību. Vēl četriem Ukrainas pilsoņiem nāvessodu piesprieda Strelkova vadītais militārais tribunāls. “Viens vietējais iedzīvotājs tika sodīts par laupīšanu, trīs kaujinieki no mūsu vienības tika sodīti par laupīšanu, spīdzināšanu un laupīšanu,” viņš paskaidroja.
Kritizē Putinu par neizlēmību un to, ka karš Ukrainā nenotiek pilnā mērogā
Pēc atgriešanās no Donbasa 2014.gadā Strelkovs preses konferencē sacīja, ka atbalsta Vladimiru Putinu, neskatoties uz “dažām atšķirībām”. Taču drīz vien viņš sāka kritizēt prezidentu par to, ka Krievija “nodod Novorosiju”, un 2020. gadā viņš rupji paziņoja, ka nicina Putinu un ka viņš viņu cienīja tikai īsajā Krimas aneksijas laikā.
Kopš pirmās Krievijas iebrukuma Ukrainā dienas Strelkovs gandrīz katru dienu savā Telegram kanālā publicē ziņojumus no frontes un “rekomendācijas” Krievijas pavēlniecībai. Piecus mēnešus viņš aicina uz daļēju mobilizāciju un pilna mēroga karu, taču tagad viņš uzskata, ka Krievijas armijai ir jādomā par to, “kā ar pieejamajiem spēkiem saglabāt to, kas jau ir ieņemts”.
Strelkovs turpina kritizēt Putina režīmu: “Un tagad sākas pats interesantākais: vērot, cik izturīga ir šī sākotnēji trauslā un ļoti attārpotā struktūra, kas salikta no gados veciem “partijas un komjaunatnes” kadriem un nekaunīgiem zagļiem (un vēl viduvējiem) un karjeristiem. no vēlākiem veidojumiem … Vai tas – bez radikālas lielākās daļas detaļu aizstāšanas – var izturēt kara pārbaudījumu? Jautājums ir tīri retorisks…
Vada sabiedrisko kustību “Novorossija”
2014. gada oktobrī Strelkovs izveidoja sabiedrisko kustību Novorossija, kas pašpasludinātajām LTR un DTR nosūta formas tērpus, munīciju un humāno palīdzību: pārtiku, apģērbu, medikamentus. ASV un ES ir noteikušas pret viņu sankcijas.
