ASV korporācija Cargill ir sākusi jaunās ražas produktu eksportu no Ukrainas, intervijā aģentūrai Bloomberg sacīja pasaulē vadošā lauksaimniecības preču tirgotāja izpilddirektors Deivids Maklennans.
Piegādēm vajadzētu palīdzēt pazemināt pasaules pārtikas cenas, lai gan sagaidāms, ka pati raža, sākot no kviešiem līdz kukurūzai un beidzot ar saulespuķu sēklām, sasniegs 60–70% no iepriekšējiem gadiem, viņš teica:
Mēs izvedam jauno ražu. Tā ir sarukusi, bet labā ziņa ir tā, ka prece tiek piegādāta. Ukraina ir viena no pasaules maizes klētīm. Tā mums ir nepieciešama.
Tikko novākto ražu sāka pārvadāt pa jūru pēc tam, kad Krievija novembra vidū piekrita pagarināt līgumu par eksporta koridoru darbību, sacīja Maklennans. Pēc viņu teiktā, no Ukrainas ostām tiek eksportēta lauksaimniecības produkcija, pēc tam Turcijā tiek pārbaudīti kuģi, kas pēc tam tiek nosūtīti pircējiem. Tiesa, pēdējā laikā eksports ir apsīcis.
Ukraina pa Melnās jūras ceļiem spēja eksportēt aptuveni 12,6 miljonus tonnu pēc tam, kad ANO ar Turcijas starpniecību jūlija beigās vienojās ar Krieviju un Ukrainu par eksporta koridoru izveidi. Bet pēc līguma atjaunošanas, kas beidzās 19. novembrī, piegādes ievērojami palēninājās. Pirmajās dienās, pēc ANO datiem, no Ukrainas ostām ik dienu izgāja pieci kuģi, savukārt iepriekšējās nedēļās un mēnešos – līdz desmit. Kā vienu no iemesliem Ukraina pagājušajā nedēļā minēja kavēšanos no Krievijas puses, kas kavē pārbaudes. Atbildot uz to, Krievijas vēstnieks Turcijā Aleksejs Jerhovs pagājušajā piektdienā paziņoja, ka Krievija uz ikdienas kuģu pārbaudēm Stambulā nosūta vairāk inspektoru, nekā noteikts līgumā.
Bet 28.novembrī Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs atkal izteica apsūdzības:
Parasti bija 40 pārbaudes dienā, bet tagad Krievijas pozīcijas dēļ pārbaužu ir piecas reizes mazāk.
Kubrakovs Facebook rakstīja, ka graudu eksports novembrī nesasniegs pat 3 miljonus tonnu. Oktobrī tas veidoja 4,2 miljonus, taču arī tas ir mazāk par potenciālajiem eksporta apjomiem, ko Kubrakovs novērtēja 6 miljonu tonnu apmērā.
Turklāt ir problēmas ar iekraušanu, jo ostās pazūd strāva un to darbiniekiem jāstrādā nakts maiņā, sacīja Maklennans. Kopš 10. oktobra Krievija veic masveida Ukrainas civilās un enerģētikas infrastruktūras apšaudes, kā rezultātā ir bojāti aptuveni 50% jaudas, un visi valsts reģioni ilgstoši paliek bez elektrības.
“Ir grūtības ar ostas darbinieku darbu un visu infrastruktūru, kas saistīta ar labības eksportu,” sacīja Maklennans.
