Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs nosauca nosacījumu kara beigšanai: iziešanu 1991. gada Ukrainas administratīvajās robežās.
Ukrainu no pavasara vidus līdz vēlam pavasarim gaida izšķirošas cīņas. Un tas būs pagrieziena punkts karā. To intervijā laikrakstam ”Forbes Ukraine” norādīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.
Viņš norādīja, ka “Krievijas jaunā” lielā “ofensīva jau notiek, taču tā turpinās tā, ka ne visi to pat neredz, tā ir tik kvalitatīva ofensīva”.
“Krievijas Federācijas stratēģiskais mērķis ir līdz 31.martam sasniegt Doņeckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas,” sacīja Kirilo Budanovs. Pēc viņa teiktā, “tas ir tas, par ko viņi sapņo, bet viņiem tas neizdosies”.
Kirilo Budanovs runāja par situāciju ap Bahmutu un sacīja, ka no militārā viedokļa šīs pilsētas noturēšana “dod mums krievu noturēšana šajā apgabalā, nodarot viņiem katastrofālus zaudējumus”.
“Mēs viņus izsmeļam un aizsargājam savu teritoriju, ko nekādā gadījumā nevar vērtēt kontekstā: ir vai nav mērķtiecīgi pamest,” sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs.
Viņš sacīja, ka subjektīvi varētu nosaukt trīs lielākās Ukrainas sakāves un uzvaras:
“Pirmā lielākā sakāve ir pagaidu Ukrainas sakāve Severodoņeckas apgabalā. Otrs ir pirmais kara periods, kad Volnovahas reģionā tika pārrauta fronte. Un treškārt, tā būs izplatīta atbilde – ka mēs 2014.gadā pieļāvām Doņeckas un Luhanskas apgabalu, Krimas Autonomās Republikas pagaidu okupāciju. Šeit ir mūsu trīs lielākās sakāves, taču tās visas ir labojamas,” laikrakstam Forbes Ukraine sacīja Budanovs.
Uzvara, pēc viņa teiktā, ir ienaidnieka izraidīšana no Kijivas virziena, darbības Harkivas virzienā un kontroles atgriešana pār Hersonas pilsētu.
Uz jautājumu “Kas var beigt karu? Kādi nosacījumi tam ir no abām pusēm?”, Kirilo Budanovs atbildēja, ka “mums ir viens nosacījums – sasniegt 1991.gada administratīvās robežas, visu pārējo lemsim vēlāk.”
Par situāciju frontē
Vakara operatīvajā ziņojumā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs 22.februārī ziņo, ka ienaidnieks turpina uzbrukt karaspēka pozīcijām Bahmutas virzienā.
“Ienaidnieks aktīvi veic gaisa izlūkošanu, lai koriģētu artilērijas uguni. 18 apdzīvotās vietas tika pakļautas apšaudīšanai. Starp tām ir Spornije, Veselije, Dubovo-Vasilovka, Berhivka, Jagodnoje, Bahmuta un Ozarjanovka,” sociālajā tīklā Facebook norāda Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Aizsardzības spēku aviācija veica desmit triecienus dienā okupantu personāla un militārās tehnikas koncentrācijas zonās. Un raķešu karaspēka un artilērijas vienības dienas laikā trāpīja divām ienaidnieka dzīvā spēka koncentrācijas zonām.
Pēc Virspavēlnieka štāba sanāksmes 21.februārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis video vēstījumā atzīmēja, ka “ziņojumi par Doņeckas un Luhanskas apgabaliem izraisa īpašas emocijas”.
“Mēs darām visu, lai tur ierobežotu ienaidnieka uzbrukumus – pastāvīgus intensīvus uzbrukumus, kurus Krievija neapstādina, lai gan tur cieš milzīgus zaudējumus. Ģenerālis Sirskis ziņoja par Bahmutas un Limanas virzieniem. Brutālas cīņas. Fundamentālas cīņas. Mēs darām visu, lai atbalstītu savus puišus. Ģenerālis Tarnavskis ziņoja par kaujām Avdijivskā un citos virzienos,” sacīja Volodimirs Zelenskis.
Viņš teica, ka tas ir ļoti svarīgi: “neskatoties uz visu spiedienu uz mūsu spēkiem, frontes līnija nav mainījusies.”
Pagrieziena punkts un politisks brīdis ofensīvai
Politologs, Sociāli politiskās projetēšanas institūta ”Dialog” direktors Andrijs Mišeļuks uzskata, ka, vērtējot situāciju frontē sarežģītās, politiskās vienošanās, Ukrainai ir iespēja uzsākt pretuzbrukumu uz Krievijas vājināšanās fona.
“Mēs runājam par to, ka Krievija tuvāko nedēļu laikā izsmels savu taktisko potenciālu, bet pēc tam notiks Ukrainas pretuzbrukums, parādīsies ieroči no Rietumvalstīm. Ņemot vērā šīs iespējas, mēs varam sagaidīt nozīmīgas uzvaras, kas ļaus runāt par pagrieziena punktu vai to, ka Ukraina gūs ievērojamus panākumus savu teritoriju atbrīvošanā,” teica Andris Miseļuks.
Viņš uzskata par saprātīgu laika grafiku Ukrainas pretuzbrukumam no pavasara vidus vai vasaras sākuma.
“Kas attiecas uz politisko vienošanos nodrošināt Ukrainas pretuzbrukumu, iespējams, ka Baidena vizītes laikā Kijivā un sarunās ar prezidentu Zelenski tika runāts arī par to, ka visas palīdzības izmantošanas laiks varētu tikt ierobežots. Jārēķinās ar gaidāmajām vēlēšanām ASV, kā arī to, ka daži Republikāņu partijas pārstāvji strādā, lai radītu šķēršļus Ukrainai militārās palīdzības saņemšanai. Visticamāk, šo signālu Ukrainas vadībai nodeva Džo Baidens,” uzsver Andrijs Miseļuks.
Par militārās palīdzības arhitektūru
Svarīgs punkts Ukrainas pretuzbrukuma laika posmā ir izpratne par esošo starptautisko palīdzības arhitektūru uzvarām frontē, uzskata Sabiedrisko pētījumu centra “Ukrainas meridiāns” direktors Dmitrijs Levuss.
“Ir Eiropas militārās palīdzības formāts, kas tiek veikts apjomā, papildus tam tiek apmācīti Ukrainas militāristi dažādās specialitātēs, ir izveidots īpašs fonds ieroču iegādei tieši no ražotājiem. Var teikt, ka militārās palīdzības arhitektūra ir noformēta,” saka Dmitrijs Levuss.
Viņš uzskata, ka pavērsiens iestāsies: “Ja tiek dota šāda prognoze, tas nozīmē, ka tā ir balstīta uz kaut ko. Laika ziņā tas izskatās diezgan loģiski,” uzsver Dmitrijs Levuss.
Pēc viņa teiktā, Ukrainai nepieciešams ne tikai pietiekams daudzums tehnikas, bet arī apmācīts personāls.
“Lai izlauztos cauri frontes līnijai, tanki ir nepieciešami, taču tehniskais aprīkojums vien pie panākumiem neved. Nepieciešamas apmācītas ekipāžas, darbību kopums: tanki, kājnieku kaujas mašīnas, pretgaisa aizsardzība un citi ieroči, kurus kontrolēs speciālisti,” uzsver Dmitrijs Levuss.
