Krievijas pilna mēroga iebrukums turpina izjaukt daudzus normālas dzīves aspektus Ukrainā, ietekmējot demokrātijai būtisku procesu – prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
Politiķi, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un starptautiskie eksperti aktīvi piedalās diskusijā par to, kā panākt, lai Ukraina kara dēļ nezaudētu demokrātisko attīstību, ko tās iedzīvotāji ir baudījuši visus šos gadus kopš PSRS sabrukuma.
Lai apspriestu šo jautājumu, Eiropas politikas analīzes centrs (CEPA) uzaicināja uz sarunu Ukrainas civilā tīkla OPORA valdes priekšsēdētāju Olgu Aivazovsku .
Vai Ukrainā nākamgad notiks vēlēšanas, ja karš turpināsies?
Aivazovska skaidroja, ka kara turpināšana jebkādā formā ir ne tikai trieciens cilvēkiem, bet arī nopietns drauds demokrātijai valstī, jo “kara apstākļos pirmām kārtām problēmas rodas ar katra pilsoņa līdzdalību sabiedrības politiskajā dzīvē.”
“Ja karš ievilksies, mēs nevarēsim uzturēt politisko konkurenci: karastāvokļa dēļ, Ukrainas pilsoņu mobilizācijas dēļ, kā arī tāpēc, ka ārzemēs ir tik liels balsstiesīgo bēgļu skaits. Turklāt nav pilnīgi skaidrs, kā šajā procesā piedalīsies dažādi politiskie dalībnieki, ja kara laikā nevarēs nodrošināt politisko konkurenci. Citiem vārdiem sakot, šo iemeslu dēļ vēlēšanas kara laikā nebūs brīvas un godīgas,” sacīja eksperte.
Viņasprāt, arī vēlēšanu process būs ļoti dārgs, jo būs “jāorganizē vēlēšanu iecirkņi ne tikai valstī, bet visā pasaulē”, kur tagad atrodas miljoniem ukraiņu un viņu ģimenes.
Turklāt eksperte uzskata, ka “pilsoniskajiem aktīvistiem un citiem politiskajiem dalībniekiem būs jāpieliek visas pūles, lai aizsargātu to pilsoņu balsstiesības, kuri pašlaik atrodas Krievijas okupētajās teritorijās”.
Daļa no “drošības nodrošināšanas pasākumiem vēlēšanās” būs “pastiprinātās pretgaisa aizsardzības klātbūtne visā valstī, kas būs jāveido”.
Aivazovska sacīja, ka pierobežas rajonos uzlidojumu laikā “nevarēja organizēt pat pašvaldību vēlēšanas, jo cilvēki nevarēja piedalīties balsošanas procesā, nesaprotot, kas notiks nākamajā minūtē”.
“Ballistisko raķešu uzbrukumi parasti notiek pirms trauksmes sistēmas iedarbināšanas, jo tā atrodas pārāk tuvu robežām,” viņa piebilda.
Eksperte atgādināja, ka “kamēr turpinās karš, ir spēkā Karastāvokļa likums, kas paredz cenzūras esamību”.
“Tāpēc neviens nevar brīvi publicēt visu, ko vēlas, jo tas var radīt nedrošu fonu,” viņa paskaidroja. “Jebkurām politiskajām diskusijām ir jānotiek ar tā saukto izpratni, ka jūs varat kopīgot ļoti sensitīvu, dažreiz klasificētu informāciju. Deputāti, piemēram, nevar apspriest pretuzbrukuma plānu. Tādējādi mēs šobrīd nevaram piedalīties diskusijās un debatēs.
Eksperte izcēla arī atsevišķu problēmu saistībā ar to, ka “kandidātiem karastāvokļa laikā nebūs iespējas apmeklēt pilsētas, reģionus vai pietiekami sazināties ar vēlētājiem”. Viņi “pat nevar organizēt demonstrācijas un mītiņus ar lielu cilvēku skaitu, jo visiem šiem cilvēkiem draudēs potenciāls Krievijas uzbrukums”.
“Protams, Ukrainai ir daudz iespēju rīkot vēlēšanas šādos apstākļos, bet, ja šis kara posms turpināsies ilgus gadus, es neesmu pārliecināta, ka vēlēšanas būs jārīko. Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijā 10 gadus bija viens un tas pats parlaments, un starp valdību un opozīciju bija politisks kompromiss. Mums tagad Ukrainā ir tas pats,” atgādināja eksperte.
Kādi pasākumi ir jāveic tagad, lai vēlēšanas notiktu īstajā brīdī?
Aivazovska ir pārliecināta, ka lielākā daļa valsts iedzīvotāju jau ir sadzirdējuši visus šos argumentus, un tagad, pēc viņas domām, “ir daudz svarīgāk koncentrēties uz vēlēšanu organizēšanu nākamajā gadā, jo pastāv liela iespēja, ka šis karš drīz beigsies.”
“Mūsu ekspertu pilsoniskajai sabiedrībai, mūsu starptautiskajiem partneriem jākoncentrējas uz to, kā sagatavot politisko telpu un organizēt konkurenci vēlēšanu procesā pēc kara, tiklīdz tas būs iespējams,” viņa uzsvēra.
Olga Aivazovska uzskaitīja vēlēšanu organizēšanas problēmas tūlīt pēc kara beigām.
Viņasprāt, pirmā lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir “viss, kas attiecas uz drošību: fizisko, infrastruktūras un informatīvo”.
“Mēs vēl daudzus gadus pēc karadarbības beigām būsim Krievijas ietekmē. Mums jāsaprot, ka krieviem Ukraina ir jāpamet ne tikai fiziski kā militārpersonām, bet arī kā ietekmes grupai. Ukraina ir neatkarīga valsts,” uzstāja pētniece.
Viņa atgādināja, ka “jādomā par “maigās varas” ietekmi no Krievijas puses, kuras ietekme arī jācenšas izslēgt.”
“Drošība ir garantijas,” sacīja analītiķe, “mēs varam izteikt jebkādus paziņojumus, bet, ja Ukrainai nav drošības garantiju no mūsu partneriem, un es runāju par ES, es runāju par Ukrainas potenciālo dalību NATO, tad Krievijas Federācija jebkurā brīdī var veikt raķešu uzbrukumus Ukrainas pilsētām, un, ja mums šajā dienā būs vēlēšanas, tad vēlētāju aktivitāte būs mazāka par 10%.
Otrais, pēc Aivazovskas teiktā, ir “visagrākā iespējamā organizācija visu ukraiņu iesaistīšanai vēlēšanās”.
Pēc viņas datiem, 20% Ukrainas pilsoņu jau dzīvo ārzemēs. Tajā pašā laikā valstī “ir aptuveni miljons militārpersonu, kuru prioritāte ir aizsargāt savas teritorijas”.
“Piedalīšanās, kā esmu vairākkārt teikusi, nav tikai balsošana,” sacīja Aivazovska, “Krievijā arī notiek “balsošana”. Un Baltkrievijā notika “balsošana”. Tas nenozīmē, ka Baltkrievija un Krievija ir demokrātiskas valstis
“Visu ukraiņu grupu balsīm ir jābūt proporcionāli pārstāvētām gan Augstākajā Radā, gan balsojot par valsts prezidenta kandidatūru,” ir pārliecināta Aivazovska.
Trešais jautājums attiecas uz vēlēšanu kampaņu un mediju darbu.
Eksperte skaidroja, ka runa nav tikai par cenzūras atcelšanu pēc kara:
“Mēs nevaram izmantot savus sociālos tīklus, Facebook, X (agrāk Twitter) un citas līdzīgas iespējas, lai sniegtu sociālpolitisko reklāmas informāciju saviem bēgļiem, jo ES ir ļoti stingri noteikumi attiecībā uz sociālajiem tīkliem. Tādējādi mēs nevarēsim sasniegt to 20% mūsu vēlētāju auditoriju, kuri šobrīd atrodas ārpus valsts.
Šajā sakarā Aivazovska atgādināja “vajadzību pēc institucionalizētiem risinājumiem, ņemot vērā divpusējos līgumus starp Ukrainu un bēgļus uzņemošajām valstīm”.
Kādu palīdzību Ukraina sagaida no saviem sabiedrotajiem vēlēšanu procesa organizēšanā?
Olga Aivazovska paziņoja, ka “gatavošanās izvēlei jau ir sākusies”, un viņas organizācija un citi ieinteresētie spēki Ukrainā jau saņem ieteikumus no vadošajiem Eiropas un Amerikas uzņēmumiem, kas specializējas šajā jautājumā.
“Bet būsim godīgi,” viņa uzsvēra, “kad nezināt, kas notiks nākamajā mēnesī, ir grūti atrast pareizos risinājumus. Un šobrīd mums ir jāizstrādā vēlēšanu procesa organizēšanas scenārijs.”
Tajā pašā laikā, pēc Aivazovskas domām, pat ja karš neturpinās gadiem un šis kara posms beidzas, tad “tomēr mums ir jāņem vērā starpposma rašanās iespējamība, kā tas bija Ukrainā no 2014. līdz 2022. gadam.
“Tāpēc šobrīd ar visiem interesentiem un partneriem apspriežam, kā organizēt tā saukto politiskās reklāmas kampaņu un kā sagatavot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs un valsts iekšienē, kā izstrādāt likumdošanu, kā iesaistīt pēc iespējas vairāk Ukrainas pilsoņu vēlēšanās jebkuros apstākļos. Šis darbs sākās pirms gada, taču tas nenozīmē, ka mēs esam gatavi sākt šo procesu tagad. Bet, ja mums nebūtu karastāvokļa, mums vajadzēja sākt prezidenta vēlēšanas 21. decembrī,” nobeigumā sacīja Ukrainas pilsoniskā tīkla OPORA valdes priekšsēdētāja Olga Aivazovska, piebilstot:
“Sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem mēs varam pārvarēt visu, un Ukraina turpinās savu demokrātisko ceļu.”
