Krievijas prezidents Vladimirs Putins personīgi vada karaspēka darbības Ukrainā, raksta laikraksti Times un Guardian, atsaucoties uz Rietumu militārajiem avotiem.
Pēc viņu domām, pēc Krievijas armijas neveiksmes Ukrainas frontē Putins nolēma pārņemt vadību savās rokās. Runa ir pat par operatīviem un taktiskiem lēmumiem, kurus parasti pieņem virsnieks “pulkveža vai brigādes ģenerāļa līmenī”.
Prezidents to dara “ciešā sadarbībā” ar Ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Valēriju Gerasimovu. Eksperti secināja, ka Gerasimovs joprojām strādā, neskatoties uz ziņojumiem par viņa atlaišanu pēc militārām neveiksmēm.
Mēs domājam, ka Putins un Gerasimovs ir iesaistīti taktisko lēmumu pieņemšanā tādā līmenī, kādu mēs parasti sagaidītu no pulkveža vai brigādes ģenerāļa.
Kā ziņo Times, Krievijas armijā pulkvedis vai brigādes ģenerālis parasti komandē divas bataljona taktiskās grupas (BTG), katrā no aptuveni 900 vīru. Taču Krievijas BTG “bija stipri sasistas”, un, ja Putins patiešām pilda brigādes komandiera darbu, visticamāk, viņš ir atbildīgs par 700 karavīru vienībām.
Bijušais Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis Bens Berijs norādīja, ka valsts vadītājam “ir svarīgākas lietas, ko darīt, nekā pieņemt militārus lēmumus”. “Viņam ir jānosaka politiskā stratēģija, nevis jāiegrimst ikdienas lietās,” viņš teica.
Rietumu avoti uzskata, ka Putina manuālā vadība tikai saasināja Krievijas karaspēka militārās neveiksmes Donbasā.
14. maijā Amerikas Kara izpētes institūts ziņoja, ka Krievijas armija cieta lielāko sakāvi kopš kara sākuma, šķērsojot Severskij Doņecas upi. Analītiķi apgalvoja, ka 485 no 550 cilvēkiem gāja bojā un 80 iekārtas tika iznīcinātas. Šos datus apstiprina kaujas lauka aerofotografēšana.
ISW arī ziņoja, ka ievērojamo personāla zaudējumu dēļ Krievijas pavēlniecība sāka papildināt spēkus ar brīvprātīgajiem un PMC algotņiem. Turklāt tā ķērās pie slēptās mobilizācijas.
