Krievija ir gatava karot Ukrainā vēl vairākus gadus, līdz 2027.-2028. Krievijas prezidents Vladimirs Putins cer, ka ekonomiskā mobilizācija mainīs Ukrainas kara gaitu. Tas teikts 26. janvāra rakstā The Telegraph.
“Mēs tagad esam scenārijā, kurā Krievija šim karam tērē 40% no IKP, vairāk nekā veselības aprūpei un izglītībai,” sacīja vārdā nenosaukta Rietumu amatpersona.
Vērtēt reālos mērogus Krievijas pārejai uz militāro ekonomiku apgrūtina fakts, ka informācija par ienaidnieka aizsardzības nozari tiek klasificēta, un Kremlis pārspīlē datus propagandas nolūkos. Tomēr eksperti ir vienisprātis, ka ienaidnieka militāri rūpnieciskais komplekss ir bīstams un aktīvi attīstās.
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka pēdējā gada laikā agresorvalsts saražoja 1530 tankus un 2518 bruņu kaujas mašīnas. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sacīja, ka tanku ražošana pieaugusi par 560%, bet bruņutransportieru – par 350%.
Anonīmas Rietumu amatpersonas ziņoja, ka Krievija plāno saražot 2 miljonus artilērijas šāviņu gadā. Tas ir divreiz vairāk nekā Rietumu izlūkošanas aģentūras gaidīja, ka tās varētu ražot pirms pilna mēroga kara.
“Pieskaitot lādiņu, raķešu un bezpilota lidaparātu piegādi no Irānas un Ziemeļkorejas, Krievija jau atjaunos tās uguns priekšrocības, kas tai bija kara sākumā,” uzsvēra žurnālisti.
Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa attīstības ietekme uz kaujas lauku ir “tūlītēja un acīmredzama”. Artilērijas vienības mēģina apspiest Krievijas bruņoto spēku lielgabalus ar pretbateriju uguni, un kājniekiem nav nepieciešamā uguns atbalsta Krievijas uzbrukumu apstākļos.
Rakstā teikts, ka maz ticams, ka Krievija spēs saražot pietiekami daudz ieroču lielai ofensīvai 2024. gadā. Tomēr Kremļa plāni sniedzas tālāk nekā līdz šī gada beigām.
“Viņi runā par savas aizsardzības nozares mobilizāciju nākamo trīs gadu laikā, kas nozīmē, ka viņu mērķis ir cīnīties ar karu vismaz trīs līdz četrus gadus,” sacīja aizsardzības speciālists.
Mediji atzīmēja, ka, ja Rietumi nerīkosies, Ukraina riskē zaudēt karu. Jau tagad no Krievijas Federācijas nāk satraucoši signāli, ka šajā gadījumā Krievijas karaspēks dosies tālāk.
Rietumu sankcijas neliedz Krievijai ražot ieročus. Agresorvalsts tērē papildu naudu katrai sastāvdaļai, bet piegādes turpinās.
Maskava ir pārveidojusi gandrīz visu savu militāro elektroniku, lai tā darbotos ar patērētājiem paredzētiem komponentiem. Šī pieeja ir izrādījusies ļoti efektīva, jo nav nekādu sankciju par vispārējas nozīmes elektronisko komponentu iegādi.
Tomēr medijs atzīmēja, ka būtu nepareizi attēlot “Krievijas militāro mašīnu” kā neapturamu spēku. Tam ir arī problēmas ar kvalificēta dzīvā spēka trūkumu un zemas kvalitātes rezerves daļām. Kremlis izvērš tādu apmēru karu, ar ko nevar tikt galā pat padomju laika militāri rūpnieciskais komplekss.
Daudzas Krievijā ražotās raķetes neatbilst prasībām, jo valstī trūkst kvalificētu inženieru. Turklāt, neskatoties uz ražošanas pieaugumu, ienaidnieka rūpnīcas “tik tikko atbilst pieprasījumam”.
