Krievijas izlūkdienesti ir mācījušies no savām kļūdām un atgūst zaudētās pozīcijas, uzskata eksperti, kuru viedokļus apkopoja The Economist.
Krievu spiegi nespēja sagatavoties militāram konfliktam un pēc tam tika masveidā izraidīti no Eiropas. Taču Londonā bāzētās domnīcas Royal United Services Institute (RUSI) apkopotie dati liecina, ka viņi mācās no savām kļūdām, pielāgo savu praksi un uzsāk jaunu politiskā kara fāzi pret Rietumiem.
Pēdējie gadi Krievijas izlūkdienestiem ir bijuši mokoši. Piemēram, viņi, pēc The Economist ekspertu domām, nevarēja liegt Rietumu aģentūrām zagt un publicēt Krievijas plānus uzsākt karadarbību Ukrainā. Vai arī viņiem neizdevās novērst ”Vāgnera” PMK līdera Jevgeņija Prigožina īslaicīgo sacelšanos 2023. gadā. Viņi arī ir saskārušies ar savas klātbūtnes samazināšanu Eiropā, aptuveni 600 darbinieku izraidot no vēstniecībām visā kontinentā.
RUSI pētījumā teikts, ka 2022. gada beigās Krievija saprata, ka tai ir vajadzīgi patiesāki ziņojumi no savām aģentūrām. Un Krievijas izlūkdienesti ir pārvērtējuši sava darba metodes, secinot, ka tās darbinieki ir atstājuši pārāk daudz digitālo ”maizes drupaču”, jo īpaši, ienesot savus mobilos tālruņus sensitīvos, ar Krievijas izlūkdienestu saistītos, objektos. Turklāt tās darbinieku izraidīšana no Eiropas apgrūtināja operāciju veikšanu un aģentu kontroli ārvalstīs.
Rezultāts bija masveida reforma. Tagad, pēc The Economist ekspertu domām, tā darbinieki vairs neņem līdzi personīgos vai darba tālruņus uz objektiem, tā vietā izmanto fiksētos tālruņus. Mācības notiek nevis uz vietas, bet dažādās drošās mājās. Ja kādreiz puse personāla bija no specvienībām, tagad lielākajai daļai jauniesaukto nav militārās pieredzes, tāpēc Rietumu izlūkdienestiem ir grūti tos identificēt pēc vecām fotogrāfijām vai nopludinātām datubāzēm.
Atsevišķa izlūkošanas vienība ir paredzēta, lai izveidotu nelegālo imigrantu tīklu, kas darbojas apstākļos, kurus Krievija sauc par “pilnīgu legalizāciju” – spēju iziet pārbaudi pat ārvalstu drošības aģentūru uzraudzībā.
Tā pieņem darbā līgumstrādniekus, izmantojot aizsegkompāniju, viņu vārdus un datus neatklājot valdības uzskaitē, un iefiltrē savus darbiniekus ar aizsardzību nesaistītās ministrijās vai privātos uzņēmumos. Turklāt Krievijas izlūkdienesti “strādā” ar ārvalstu studentiem, kuri studē Krievijas augstskolās, maksājot stipendijas studentiem no Balkāniem, Āfrikas un citām valstīm.
Kā piemēru tam, kā Krievijas izlūkdienesti ir iemācījušies pārvērst nepatikšanas par iespējām, The Economist min gadījumu ar ”Vāgnera” grupu, kas sākotnēji kalpoja kā vāja Krievijas ietekmes svira, nodrošinot muskuļus un uguns spēku vietējiem autokrātiem Sīrijā, Lībijā un citas Āfrikas valstis. 2023. gada jūnijā Prigožins, neapmierināts ar karadarbības gaitu Ukrainā, devās uz Maskavu. Dumpis tika apturēts, un divus mēnešus vēlāk Prigožins nomira, kad viņa lidmašīna eksplodēja gaisā.
Krievijas izlūkdienesti ātri sadalīja viņa mantojumu savā starpā – iekšējo, “troļļu rūpnīcas” un militārās vienības. Līdz ar to bijušie vāgnerieši atgriezās Ukrainas frontē un nostiprināja Krievijas ietekmi Āfrikā.
Pieņemiet darbā piesardzīgi, bet aktīvi
Tagad Krievijas izlūkdienesti ir atkal uz kājām pēc nesenajiem pazemojumiem, raksta The Economist eksperti, apgalvojot, ka Krievijas dienesti “atgriezušies ar atriebību un kļūst arvien atjautīgāki”.
Ja agrāk Krievijas specdienestiem bija skaidrs lomu sadalījums, tad tagad tā nav, viņi visi aktīvi vervē to pārceļotāju plūsmu, kuri Krieviju pameta pēc 2022. gada februāra. Turklāt, izmantojot to, ka viņiem joprojām ir radinieki Krievijā. Īpašas bažas šajā ziņā rada Vācija, kur daudzi krievi varētu kļūt par izlūkdienestu vervētājiem.
Turklāt pieaug Krievijas kiberaktivitāte. 2023. gada decembrī ASV un Apvienotā Karaliste publicēja publiskus brīdinājumus pret elitāru Krievijas hakeru grupu, kas gadiem ilgi ir vērsta pret NATO valstīm. Un 2024. gada janvārī Microsoft paziņoja, ka ar Krievijas izlūkdienestiem saistīti hakeri ir iefiltrējušies e-pasta kontos, kas pieder dažiem uzņēmuma augstākajiem vadītājiem. Tas notika pēc tam, kad sarežģīts kiberuzbrukums Ukrainas elektrotīklam izraisīja strāvas padeves pārtraukumu, kas acīmredzami bija saskaņots ar Krievijas raķešu triecieniem.
Krievijas izlūkošanas aparāta atjaunošana notiek Austrumu un Rietumu sāncensības izšķirošajā brīdī. Krievijas izlūkdienestu prioritārais uzdevums ir sagatavoties šim konfliktam, ne tikai zogot noslēpumus, bet arī paplašinot plaisas NATO iekšienē, graujot atbalstu Ukrainai ASV un Eiropā un vājinot Rietumu ietekmi globālajos dienvidos, secināts The Economist.
