Agris Lungevičs, Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs
Lai gan pamazām sākam domāt par to, kā atgriezties ierastajā ritmā, teju trīs mēneši aizvadīti krīzes apstākļos. Krīzes tādā ziņā, ka tas pašvaldību darbiniekiem prasījis pielāgošanos apstākļiem. Ir pavisam skaidrs, ka šī vasara būs citāda – nevaram gaidīt, ka ikgadējie pilsētas svētki, kas norisināsies jau šajā nedēļas nogalē, tiks atzīmēti plašā cilvēku lokā, tāpat secen ies citi kultūras un sporta pasākumi. Par to protams ir žēl, jo Madona ik gadu pašvaldības sporta un atpūtas bāzē “Smeceres sils” uzņem kā Latvijas, tā arī Eiropas un pasaules līmeņa pasākumus. Tā, piemēram, augusta sākumā paredzēts Pasaules kausa posms rollerslēpošanā, tomēr joprojām nav skaidri zināms vai tas īstenoties. Tajā pašā laikā, šis pavasaris kalpojis kā motivācija apgūt un uzlabot jaunas prasmes, kas, lai efektivizētu savu darbu, noderēs arī turpmāk.
Protams, mēs varam žēloties, par to kā straujā Covid-19 izplatība ietekmējusi mūsu ikdienu, tomēr ir jāspēj saredzēt arī pozitīvais. Pašvaldībās darbs nav apstājies ne mirkli, drīzāk ir klāt nācis papildu slogs gan attiecībā uz tādu praktisku lietu kā skolēnu pusdienu pabalstu un pārtikas paku nodrošināšana, gan arī investīciju projektu – turpmākās attīstības – izvērtēšanu novada teritorijā.
Pats lielākais izaicinājums šajā laikā ir bijis nodrošināt pilnvērtīgu komunikāciju. Ja sākumā tas šķita kā izaicinājums, tad ar laiku, kā es, tā pašvaldības deputāti un darbinieki arvien vairāk spēja novērtēt digitālā laikmeta priekšrocības. Tiešsaistes režīmā tikušas organizētas vairākkārtējas domes sēdes, sarunas ar izglītības iestāžu vadītājiem, bibliotekāriem, pagastu pārvalžu vadītājiem. Tā rezultātā, ietaupīts laiks un enerģija, kā arī degvielai nepieciešamais finansējums – jo vairums sanāksmju norisinājušās attālināti. Tomēr, lielāks slogs šajos mēnešos bijis neatliekamās palīdzības dienestam un Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, galvenokārt policijai. Tas vēl jo vairāk aktualizējis cilvēku resursa trūkumu šajās sfērās, īpaši reģionos. Lai risinātu šo problēmu, nepietiks tikai ar pašvaldības īstenotajām “kampaņām”, nepieciešama valstiska rīcība. Jāņem vērā, ka virkne medicīnisko pakalpojumu tikai nu pat kā atsākušies, un sagaidāms, ka slodze nozaru speciālistiem tuvākajā laikā nesamazināsies.
Neskatoties uz krīzes apstākļiem, Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Saeimā tiek skatīta galīgajā lasījumā, kas nozīmē, ka mums pamazām jāgatavojas pārstrukturizācijai. Kā prioritāte jau vairākus gadus līdzās Madonas pilsētas kā reģionālā centra attīstībai, ir bijusi pagastu attīstība, lai izlīdzinātu dzīves līmeņa atšķirības un nodrošinātu vienmērīgu izaugsmi teritorijā. Saskaņā ar ATR, Madonas novadam tiks pievienoti Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un (visticamāk) Varakļānu novadi. Rezultātā, Madonas novads kļūs par vienu no teritoriāli lielākajiem novadiem Latvijā. Tas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc pērn pašvaldībā tika pārveidota attīstības nodaļa, aptverot vairākas jomas: uzņēmējdarbības atbalsts, tūrisms, teritorijas plānošana, kultūra, sports, projekti, aktivitātes un investīciju piesaiste, kuras veicinās attīstību kopumā visa novada teritorijā, kā arī ATR rezultātā izstrādāto “attīstības vīziju” spēs integrēt pārējos novados.
Šajā laikā ir bijusi iespēja novērtēt to, cik patiesībā darbīga ir bijusi mūsu ikdiena – piesātināta ar pasākumiem un notikumiem. Arī mazajos pagastos ir virkne kultūras un sporta pasākumu, kuri veido vietējo cilvēku ikdienu. Madona 7. jūnijā atzīmē 94 gadu jubileju, tomēr tā netiks atzīmēta kā ierasts – ar plašu pilsētas svētku programmu, tomēr par pārsteigumiem pašvaldība gan būs parūpējusies, un tas netraucēs draugu un ģimeņu lokā atzīmēt šos svētkus sirsnīgā atmosfērā. Manuprāt, skaistākā šo pilsētas svētku daļa ir video sveicieni mūsu pilsētai, kuri iesūtīti gan no iestādēm, gan vienkārši Madonu mīlošiem cilvēkiem. Iespējams pašreiz spēkā esošie ierobežojumi kalpo kā vajadzīgais “grūdiens”, lai valsts un pašvaldību iestādes varētu efektivizēt savu ikdienu, un spēt pielāgoties apstākļiem un paņemt no tā visa līdzi to, kas noderēs nākotnē. Vai tas var nākt par ļaunu? Diez vai! Ņemot vērā, ka šīs krīzes sekas uz ekonomiku vēl nav līdz galam apjaušamas, un jāgatavojas, ka tās “ievilksies” arī 2021. un 2022. gadā.
