Eiropas valstu parlamenti viens pēc otra, un kopā ar tiem arī pats Eiropas Parlaments, lemj par Krievijas atzīšanu par valsti terorisma sponsoru. Taču ASV līdz šim ir atteikušās to darīt, un eksperti ir mudinājuši Balto namu izrādīt savaldību.
Tomēr zināms progress šajā jautājumā ASV prezidenta administrācijā acīmredzot notiek. CNN vadītājs Džeiks Tapers uzdeva šādu jautājumu valsts sekretāram Entonijam Blinkenam: “Krievija atklāti terorizē ukraiņu tautu ar uzbrukumiem ne tikai civiliedzīvotājiem, bet arī civilajai infrastruktūrai. Daudzi Kongresā, tostarp Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi, aicina Baidena administrāciju atzīt Krieviju par terorisma atbalstītāju. Es zinu, ka Baltais nams apgalvo, ka šādam solim varētu būt neparedzētas sekas, piemēram, pārtikas eksporta aizkavēšanās, taču, godīgi sakot, Ukrainas valdība šim skaidrojumam nepiekrīt…. Kāpēc jūs neatzīstat Krieviju par terorisma sponsoru?
Blinkens atbildēja: ”Mēs šobrīd strādājam ar Kongresu pie likumprojekta, kas ļaus mums apiet dažus sarežģījumus, kas saistīti ar valsts terorisma sponsorēšanu, kam, kā jūs teicāt, ir dažas neparedzamas sekas.
Mēģinot izdzēst Ukrainu no kartes, sagrābt tās zemes, pakļaut Krievijai, Putins ir cietis neveiksmi”, piebilda Blinkens. ”Tagad viņš ziemu cenšas izmantot kā ieroci, atņemot ukraiņiem gaismu un siltumu: Tas ir patiesi barbariski. Atbildot uz to, ASV pastiprina atbalstu Ukrainai, piegādājot pretgaisa aizsardzību un elektroiekārtas, un bezprecedenta sankcijas, kas ieviestas sadarbībā ar sabiedrotajiem, pamazām grauj Krievijas ekonomiku”, sacīja valsts sekretārs.
Tas viss ir saistīts ar likumu
Bet, kas ir šīs grūtības, kas liedz Vašingtonai oficiāli atzīt Krieviju par terorisma sponsoru, kamēr Eiropas sabiedrotie to jau ir izdarījuši?
Šāda atzīšana “nav simboliska rīcība, lai sodītu valsti, kas rīkojas nepareizi,” saka Ingrīda Breka Vērta, Vanderbiltas Juridiskās skolas starptautisko tiesību katedras vadītāja un žurnāla American Journal of International Law galvenā redaktore. Amerikas Savienotajām Valstīm ir Terorisma atbalstītāju likums, kas paredz īpašus pasākumus pret melnajā sarakstā iekļauto valsti. Bet Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs šādu likumu nav, tāpēc Baltijas valstu, Polijas, Čehijas, Nīderlandes un citu valstu parlamentu pieņemtās rezolūcijas nav saistošas, proti, tām nav juridisku seku.
Eiropas Parlamenta lēmumā teikts : “Tā kā ES šobrīd nevar oficiāli atzīt valstis par terorisma sponsoriem, Parlaments aicina ES un tās dalībvalstis izveidot nepieciešamo tiesisko regulējumu un apsvērt Krievijas iekļaušanu šādā sarakstā.”
Pašlaik ASV terorisma sponsoru sarakstā ir četras valstis: Kuba, Irāna, Sīrija un Ziemeļkoreja. Valsts pievienošanai tai ir divas galvenās sekas:
amerikāņu (pilsoņu, militārpersonu, ierēdņu) iespēja pret tp vērsties tiesā, jo tiek atcelta suverēnas valsts imunitāte;
sankcijas radikāli paplašinās, faktiski pārvēršot valsti par starptautisku atkritēju.
Bet Krievijas gadījumā tas ir slikts risinājums, Verta ir pārliecināta: ”Dažas sekas būs negatīvas Ukrainas un ASV interesēm. Tās pat var palīdzēt Krievijai”.
Neprognozējamas sekas
Tā kā tiesāties un pieprasīt iesaldētos līdzekļus var tikai amerikāņi, viņu uzvara tiesā atņems Ukrainai un kara noziegumos cietušajiem ukraiņiem daļu no nākotnes maksājumiem, ko viņi nākotnē varētu saņemt kompensācijas veidā, norāda Vērta. Turklāt tiek piedāvāts atzīt Krieviju par terorisma sponsoru, tostarp pamatojoties uz tās pagātnes darbībām Čečenijā, Gruzijā, Sīrijā, kā arī, piemēram, Lībijā un Sudānā, kur darbojās ”Vāgnera” PMK (tas ir, tiesā paplašinās potenciālo prasītāju loks).
Turklāt juridiskās prasības par iesaldētajiem Krievijas aktīviem atņems ASV tādu trumpi turpmākajās sarunās par miermīlīgu izlīgumu kā to daļēja atsaldēšana vai izmantošana par reparācijām Ukrainai, piebilst Starptautiskās krīzes grupas (ICG) eksperti. Krievijas atzīšana par terorisma sponsoru būtu ārkārtīgi neproduktīva, samazinot diplomātijas iespējas kopumā, ICG uzskata: ja tas tiks darīts tagad, Putinam nebūs ko zaudēt, un nākotnē tas var kļūt par spiediena instrumentu. Turklāt “sankciju pakāpeniskas atcelšanas sinhronizēšana ar nākotnes miera līguma nosacījumiem jau tagad būs ārkārtīgi problemātiska, un atzīšana par terorisma sponsoru radīs būtisku šķērsli,” norāda ICG.
Putinam nebūs ko zaudēt citos aspektos, piemēram, līgumā par graudu eksportu no Ukrainas Melnās jūras ostām. Turklāt jaunas “pretterorisma” sankcijas daudzām valstīm un uzņēmumiem var padarīt nepieņemamus jebkādus kontaktus ar Krieviju: “Šoks jau tā trauslajai globālajai ekonomikai varētu būt ļoti spēcīgs”, ņemot vērā Krievijas ekonomikas apjomu, norāda ICG. Lai gan daudzi ārvalstu uzņēmumi ir pametuši Krieviju, daži turpina darboties, piemēram, franču Auchan un TotalEnergies: pirmais apgalvo, ka piegādā pārtiku cilvēkiem, bet otrs apgalvo, ka palīdz nodrošināt Eiropas energoapgādes drošību, piegādājot tai SDG (sadarbojoties ar Novatek).
Bet Krievijas partneri Eirāzijas ekonomiskajā savienībā (Armēnija, Baltkrievija, Kazahstāna un Kirgizstāna) jau ir nobažījušies, ka tās atzīšana par terorisma sponsoru, novedīs pie šīs asociācijas sabrukuma, piebilst ICG. Destabilizācija varētu skart Centrālāzijas valstis, Kaukāza valstis, Turciju un pat dažas ES dalībvalstis, norāda grupas eksperti.
Vērta rezumē: ”Ja Kongress vēlas ieviest papildu sankcijas pret Krieviju, tas jādara ar šim mērķim pielāgotu tiesību aktu palīdzību, nevis ar visaptverošu “valsts terorisma sponsora atzīšanu”, kam varētu būt neparedzamas sekas.
